Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,40 (16%)
Cena ar atlaidi*:
2,09
Pirkt
Identifikators:845036
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Loģikas pamatlikumi    4
  Identitātes likums    4
  Pretrunas likums    5
  Trešā izslēgtā likums    6
  Pietiekamā pamata likums    7
  Rezumējums    9
  Izmantotā literatūra    10
Darba fragmentsAizvērt

Loģikas vēsturei ir apmēram trīs (3) tūkstoši gadu. Līdzās ar matemātiku tā ir viena no senākajām zinātnēm. Domāšanas loģiskās formas pētīšanu pirmajā gadu tūkstotī p.m.ē. uzsāka Seno Austrumu domātāji. Senās Indijas kultūras attīstību lielā mērā ietekmēja budisma( mācība par prāta atvēršanu, tās pamatlicējs- Buda) loģika ar tās izcilajiem pārstāvjiem Dignagi un Dharmakirti. Ir pazīstamas arī citas senindiešu loģikas skolas (njaija un vaišešika), kuru tradīcijas vēlāk izplatījās vairākās Austrumu valstīs.
Pirmsākumos loģikai bija galvenokārt lietišķa nozīme kā retorikas (runas mākslas) sastāvdaļai. Arī turpmākajā attīstībā loģika bija cieši saistīta ar prātojumiem par polemikas (diskusija) principiem, tiesājamā vainas vai nevainīguma pierādījuma problēmām.
Jau savas vēstures sākumā loģika bija cieši saistīta ar filozofiju (teorētiska pasaules uzskata forma par esamības vispārīgiem principiem, par cilvēka attiecībām ar pasauli – eksistence, zināšanas, skaistais un morāli pareizais). Vēl vairāk sengrieķu domātāji skaidroja loģiku kā filozofijas sastāvdaļu. Lielu ieguldījumu atsevišķos loģikas problēmu izpētē sniedza slavenie sengrieķu filozofi Heraklīts ( ap 544 – ap 483 p.m.ē.) Sokrāts ( ap 470 – 399 p.m.ē.) un Platons ( 427 – 347 p.m.ē.)
Domāšanas pareizību nosaka loģikas likumi – tie ir obligāti pareizas domāšanas priekšnosacījumi. Vairāki loģikas likumi, kas attiecas uz atsevišķiem domāšanas formām, ir zināmi.
Ir arī loģikas likumi, kurus sauc par loģikas pamatlikumiem. Atšķirībā no citiem loģikas likumiem tie satur jebkuru domāšanas formu, proti – gan jēdzienu, gan spriedumu , gan slēdzienu.
Loģikas pamatlikumi nosaka domāšanas svarīgākos vispārējos pamatprincipus: noteiktību, konsekvenci un pamatotību.
Tradicionāli ir pieņemts izdalīt četrus loģikas pamatlikumus: identitātes likumu, pretrunas likumu, trešā izslēgtā likumu un pietiekamā pamata likumu.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Loģika”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/845036

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties