Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,35 (14%)
Cena ar atlaidi*:
2,14
Pirkt
Identifikators:891890
Vērtējums:
Publicēts: 24.01.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Livonijas sabrukuma cēloņi    3
  Gotharda Ketlera privilēģijas    5
  Lietuvas statūts    8
  Izmantotā literatūra    12
Darba fragmentsAizvērt

Tiesību normas zviedru Vidzeme un redukcija.
Vidzeme kļuva par Zviedrijas karalistes sastāvu. Tā tika sadalīta divās guberņās- Tērbates un Rīgas guberņā. Protams, noteicošo lomu par likuma pārvaldīšanu un realizēšanu bija Zviedrijas karalis, kas nozīmēja sev vietniekus- ģenerālgubernatori, lai atvieglotu sev darbu un tiktu ievēroti likumi stingrāk.
„ Zviedrijas karaļa likumdošanas akti pēc nosaukuma un rakstura bija dažādi: plakāti, reglamenti, ordonances, rezulūcijas un instrukcijas. Karalis tos izdeva vai nu tieši Vidzemes teritorijai, vai pašai Zviedrijai.” Tauta tika ierobežota uz „katra” stūra, jo karalis vēlējās atgādināt par noteicošajiem likumiem, kas viņiem ir jāievēro. Tie bija pakļauti likumam. Bet zemniekiem vairāk nepaveicās, jo „ Uz laukiem Vidzemē Zviedrijas koloniālā režīma laikā turpinājā pastāvēt dzimtbūšana. Vietējie muižnieki( vācieši un zviedri) centās juridiski nostiprināt savas zemes īpašumus un savu zemnieku verdziski dzimtbūtniecisko pakļautību.” Tie pildīja klaušas un deva kunga tiesu. 65% no visiem saimniekiem sūtīja nedēļas strādnieku muižas darbos. Pārējiem bij jākalpo trīs dienas nedēļā. Nekādas atslodzes un cieņas nebija pret strādājošajiem zemniekiem, jo viņi bija tikai kā darbaspēks.
„ Zviedrijas karalis visumā atzina Vidzemes muižniecības agrākās privilēģijas. Sākumā atzīšana bija atturīga- sarunu un solījumu veidā. Bet tad karalis steigā ar visparīgu aptinrinājuma formulu atzina par pagaidām spēkā esošām vecās bruņniecības privilēģijas un muižu valdījumu tiesības. Bet 1604.gadā vadītājs no Norčepingas reihstāga pieņēma lēmumu, kas noteica dienesta zemēm stingru lēņtiesisku režīmu.” Pēc ši lēmuma pieņemšanas sākās muižnieku protesti, jo viņi nebija apmierināti, ka viņu tiesības tiek ierobežotas. Muižnieki pierada pie savām privilēģijām un negribēja no tām atteikties. Pretestībai nebija lielu panākumu, jo tie saņēma tikai dažus atvieglinājumus. Bet tas bija tikai sākums muižnieku neapmierinātībai, jo „ lai palielinātu valsts ienākumus, kas Zviedrijai bija sevišķi nepieciešami sakarā ar pastāvīgiem kariem, radās doma par bijušo kroņu un lēņu muižu atdošanu atpakaļ valstij, tas ir notika muižu redukcija.”20 Sākās nemiers muižnieku vidū, jo muižas notika redukcija, kurā ietipla zemes novērtēšana jeb kadastrēšana. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,85 €
Materiālu komplekts Nr. 1319026
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Livonijas sabrukums un tiesību normas Kurzemes - Zemgales hercogistē un Inflantijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/891890

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties