Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,35 (14%)
Cena ar atlaidi*:
2,14
Pirkt
Identifikators:456522
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.01.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Livonijas sabrukuma cēloņi    4
2.  Gotharda Ketlera privilēģija    7
3.  Lietuvas statūts    9
4.  Tiesību normas zviedru Vidzemē un redukcija    11
  Izmantotās literatūras saraksts    13
Darba fragmentsAizvērt

Tiesību normas zviedru Vidzemē un redukcija
Pēc Polijas-Zviedrijas kara (1600-1629) Vidzeme un Rīga nonāca Zviedrijas pakļautībā. Tā tika izveidotas divās guberņās- Tērbatas un Rīgas guberņā. Noteicošā loma likumdošanā un pārvaldē tagad bija Zviedrijas karalim, lai atvieglotu pārvaldi viņš nozīmēja sev ģenerālgubernatorus, kas liela mērā atviegloja karalim dzīvi un likumu ievērošanu valstī.
Guberņās valdošie likumdošanas akti bija dažādi. Likumdošanas akti tika piemēroti vai nu veselai valstij vai arī noteiktai teritorijai. Likumi bija visaptveroši, tādā vaidā karalis vēlējās panākt iedzīvotāju stingru pakļautību. Zemnieki joprojām pildīja klaušas un deva kungu tiesu. 65% no visiem saimniekiem sūtīja nedēļas strādnieku muižas darbos. Pārējiem bij jākalpo trīs dienas nedēļā. Pils laukos ik dienas strādāja desmitiem darbinieku bez algas. Šāda drūma situācija bija novērojama Zviedru laiku sākumā Vidzemē, taču vēlāk, Gustava Ādolfa reformas ieviesa jaunu kārtību. Gustava Ādolfs bija vieds valdnieks un saprata, ka jāveic noteiktas reformas, lai iegūtu sev izdevību no Vidzemes zemēm. Tāpēc nolēma ieviest vairākus jauninājumus, kuri bija saistīti ar izglītības pacelšanu tautas vidū, tiesību piešķiršanu zemniekiem brīvi pārdot pilsētās savus lauku ražojumus, muižnieku patvaļas vietā nostiprināt valstī likumu un kārtību. Lai zemei būtu skoloti ārsti, tiesneši un mācītāji, Gustavs Ādolfs savā nāves gadā (1632) deva rīkojumu nodibināt Tērbatā pirmo Baltijas augstskolu. Visas skolās varēja apmeklēt arī zemnieku bērni. Karalis arī atcēla „kakla tiesu”, tagad piespiest zemniekiem sodus varēja zemes tiesa, nevis paši muižnieki. Tika nodibinātas arī virstiesas, kurās zemnieki varēja sūdzēties par kungu un ierēdņu nelikumībām. Tas bija liels solis pretim zemniekiem un viņu toreizējas situācijas uzlabošanai, var droši spriest, ka Zviedru laiki kļuva par labākajiem laikiem zemniekiem.

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,44 €
Materiālu komplekts Nr. 1336667
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Livonijas sabrukuma cēloņi Zemgales hercogistē un Inflantijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/456522

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties