Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:972610
 
Vērtējums:
Publicēts: 14.01.2020.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    1
1.  Krievzemes un Livonijas maztautu savstarpējo kontaktu raksturojums pirms 13.gs.    2
2.  Krievzemes stāvoklis un iekšpolitika 13.gs.    4
3.  Polockas periods 1200.-1209.g.    6
4.  Novgorodas periods 1209.-1242.g.    9
4.1.  1209.-1212.g. Kņaza Mstislava Mstislavoviča karagājieni uz Igauniju    9
4.2.  1214.-1240.g. Novgorodas un krustnešu cīņa par Igauniju    10
4.3.  Vācu ordeņa Livonijas atzara ekspansija uz Krievzemi    13
5.  Lielkņazu periods 1242.-1269.g.    15
  Secinājumi    17
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    18
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI
Katram politisko attiecību posmam 13.gs. piemīt savas raksturīgās iezīmēs. 1200.-1209.g. no Krievzemes-Livonijas attiecībām izstājās Polocka. Laikā no 1209 .g. līdz pat 1269. g. Livonija veidojas savas attiecībās ar Novgorodu un Pleskavu, kura tiecās pēc neatkarības no Novgorodas. Šo periodu raksturo daudzi lokālie teritoriālie konflikti. Sākot ar 1261. g. konflikti turpinās, taču tajos aktīvi iesaistās jauna reģiona lielvara – Lietuva.
Kopumā Livonijas-Krievzemes politiskās attiecības 13. gs. raksturo galvenokārt savstarpējie iebrukumi, sirojumi un sadursmes, kurās piedalās visas trīs puses – Livonijas gan maztautas, gan krustneši, gan krievi. Abas puses viegli slēdza līgumus, taču ņemot vērā viduslaiku tradīciju slēgt līgumu uz trīs gadiem, tie bieži netika pagarināti un ik pa laikam arī neievēroti. Parasti līgumu slēgšanas pilnvaras tika deleģētas sūtņiem, tāpēc nevar apgalvot, ka Livonijas un Krievzemes politiskā elite personīgi piedalījās līgumu slēgšanas procesā.
Lielu nozīmi Livonijas-Krievzemes politiskajās attiecībās noteica Krievzemes iekšpolitiska nestabilitāte un ārpolitiskie faktori – mongoļu iebrukums un lietuviešu sirojumi Krievzemes rietumos. Rezultātā Krievzemes kņazistēm bieži vien nācās mainīt savas ārpolitiskās prioritātes, tāpēc Krievzemes novājināšanas faktu savos nolūkos izmantoja krustneši gan radot nesaskaņas starp kņazistēm, gan arī veicot militāro ekspansiju.
Livonijas-Krievzemes robeža ir ne tikai politiska, bet arī kulturāla un konfesionāla. Tā apmēram atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas robežām ar Krieviju. Narvas robeža ziemeļos faktiski izveidojās 1224.g Livonijas austrumu robeža izveidojās krusta karu sākumā, kad Polocka zaudēja savu ietekmi. Tālāk robežas aizsardzību nodrošināja robežpiļu sistēma gar Livonijas-Krievzemes robežu.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1375944
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties