Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,66 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,83
Pirkt
Identifikators:853071
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.02.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Livonijas pilsētas un pilsētnieku tiesības
Attīstoties tirdzniecībai un amatniecībai, Livonijā radās miesti un pilsētas. Daļa no tām veidojās seno apdzīvoto centru vietā (Rīga, Koknese, Cēsis), turpretī citas (Ventspils, Jelgava, Piltene) izveidojās jaunā vietā.
Miesti Livonijā parasti radās pie ordeņa un bīskapu pilīm, kuru tuvumā apmetās vācu ieceļotāji un vietējie amatnieki un tirgotāji. Laika gaitā lielākie un organizētākie miesti ieguva pilsētas tiesības – tiesību normas, kuras noteica apdzīvotas vietas tiesisko stāvokli, tiesu un pārvaldes iekārtu, tirdzniecības normas, iedzīvotāju tiesības un pienākumus. Zināms, ka vienlaikus ar Rīgu pilsētas tiesības bijušas Cēsīm, 1277.g. tās ieguva Koknese, 1296.g. – Limbaži, 1323.g. – Valmiera, 1356.g. – Straupe, 1378.g. – Ventspils, Kuldīga un Aizpute. Nav zināms, kad pilsētas tiesības ieguvusi Piltene, taču zināms, ka 1557.g. tās apstiprinātas vēlreiz.1
Salīdzinājumā ar vadošajām Rietumeiropas pilsētām Livonijas pilsētas, izņemot Rīgu, Rēveli un Tērbatu, bija nelielas un maz atšķīrās no miestiem. Šī iemesla dēļ tās politiski atradās ordeņa vai bīskapu pakļautībā, bet ekonomiski tās bija lauksaimniecības preču savāktuves Rīgas, Rēveles vai Tērbatas tirdzniecībai. Šīs 3 lielās pilsētas spēja īstenot patstāvīgu saimniecisko politiku, aktīvi iesaistoties Hanzas ekonomiskajā politikā.
Tā kā katra pilsēta nespēja radīt sev patstāvīgas tiesību normas pati, tāpēc tās pārņēma no citām senākām pilsētām. Latvijas teritorijā pirmās pilsētas tiesības 1225.g. ieguva Rīga. Sākumā tās bija Visbijas jeb Gotlandes tiesības, bet vēlāk tās nomainīja ar Hamburgas tiesībām. Pēc Rīgas parauga Visbijas – Rīgas vai Hamburgas – Rīgas tiesības ieguva citi Livonijas apdzīvotie centri2 . Tāpēc nav vērts apskatīt katru Livonijas pilsētu atsevišķi, bet gan var aplūkot tikai Rīgas pilsētas tiesības kā tiesības, kas piemīta visām Livonijas pilsētām.
Jau 13.gs. sākumā izveidojās Rīgas pilsoņu kopība, kas uzstājas ar kopīgām ekonomiskajām un politiskajām prasībām, tādā veidā tapa par svarīgu politisku un ekonomisku spēku Livonijā. Arī Rīgā apmetās vācu tirgotāji. Šeit viņi baudīja īpašas privilēģijas. Jau 1211.g. bīskaps Alberts atbrīvoja tirgotājus no muitas nodevām, izvedot un ievedot preces uz Rīgu. Arī viņi tika atbrīvoti no „krasta tiesībām” – krastā izskalotās mantas no avarējušiem kuģiem nedrīkstēja paturēt to atradējs3 . Šīs privilēģijas un Rīgas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis bija cēlonis lielajam tirgotāju pieplūdumam un pilsētas straujajam uzplaukumam.…

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,54 €
Materiālu komplekts Nr. 1138916
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Livonijas pilsētas un pilsētnieku tiesības; Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesiskās normas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/853071

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties