Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,68 (17%)
Cena ar atlaidi*:
3,31
Pirkt
Identifikators:161249
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Cēsu pilsnovadam agrajos viduslaikos 11./12. gs. bija etniski jaukts iedzīvotāju sastāvs. Indriķa hronikā kā Cēsu iedzīvotāji 13. gs. sākumā minēti vendi, latgaļi un vācieši. Cēsu pils dibināšana notika novadā, kur kristīgā misija norisinājās mierīgos apstākļos. Kā vēstī Indriķa Livonijas hronika, pie vendiem, kas dzīvoja Cēsu apkārtnē ar centru Riekstu kalnā, kristīšanas nolūkā priesteris Daniels ieradās 1206. g. rudenī. Nākošajā gadā notika kristietībai pievērsto zemju dalīšana starp Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni, kuras rezultātā Gaujas kreisā krasta zemes no Siguldas līdz Cēsīm nonāca Zobenbrāļu ordeņa varā.
Tieši vendu apdzīvotajā Riekstu kalnā senatnē radies pirmais ciems un vēlāk pilsēta. Kas tad īsti bija vendi, kuru vārdā vācu valodā nosauca divas pilis un pilsētu? Pētniekiem interese par vendu izcelsmi un etnisko piederību radusies jau 19.gs. Vieni vendus uzskatījuši par rietumslāviem, citi par kādai baltu vai somu ciltij piederīgiem. Patiesība atklājās tikai 20. gs. pēc rakstīto avotu, arheoloģiskajiem izrakumiem un pētījumiem, ka vendi ir Kurzemes lībiešu grupa, kas dzīvojuši pie Ventas upes, kur atradusies Vindas (Wynda, Winda) zeme. Vēlāk kuršu kolonizācijas izspiesti, vendi pārcēlušies uz dzīvi pie Cēsīm un citviet Vidzemē. Taču lielākā pašreiz zināmā kolonija bija izveidojusies šeit Cēsīs. Tās sastāvā ietilpa pils, apmetne, kapulauks, pilsnovads, kuru jaunākos laikos dēvēja par vaku jeb pagastu, un pārceltuve pār Gauju.
Vendu apdzīvotais Riekstu kalns bijis stipri nocietināts - dienvidu pusē plakuma galā uzcelts valnis, arī gar kalna pakāji dienvidu pusē bijis valnis. Ziemeļos pilskalna piekājē piekļaujas dīķis. Ap to saglabājies viduslaiku aizsardzības būvju reljefs - grāvji un vaļņi. Arheoloģiskajos izrakumos izpētīti trīs hronoloģiski atšķirīgi 12.-13. gadsimta apdzīvotības slāņi ar aku, slikti saglabājušos celtņu un pavardu paliekām. Nozīmīgākais atradums bija mūra aizsargsienas paliekas, kas aptvēra pilskalna ziemeļu malu. Aizsargsiena, kā arī iegūtais materiāls pierādīja, ka Riekstu kalnā patiešām bijusi Indriķa Livonijas hronikā minētā vendu pils (11. - 13. gadsimts), pie kuras tālākās attīstības gaitā veidojušās Cēsis. Sevišķi intensīvi pilskalns bijis apdzīvots 11./12.-13. gadsimta sākumā. Pilskalns ir funkcionējis kā dzīvesvieta vendiem, bet vēlāk kalpojis kā nocietinājums ordeņa pils aizsardzībai no viegli pieejamās rietumu puses. Mūra aizsargsiena ap pilskalnu bija uzcelta 13. gadsimta sākumā un dažus gadus vēlāk tai blakus sākusies Zobenbrāļu ordeņa jaunās mūra pils būve, kas bija viena no pirmajām ordeņa celtnēm Baltijā. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,33 €
Materiālu komplekts Nr. 1131377
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Livonijas ordeņa Cēsu mūra pils”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/161249

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties