Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,99
Ietaupījums:
0,42 (14%)
Cena ar atlaidi*:
2,57
Pirkt
Identifikators:527809
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Zobenbrāļu ordeņa varas struktūra    2
2.  Livonijas ordeņa valsts varas organizācija    2
3.  Rīgas arhibīskapijas valsts varas struktūra    3
4.  Livonijas pilsētas – Hanzas savienības locekles    3
5.  Landtāgs – struktūra un kompetence    4
6.  Bruņinieku tiesību avoti    5
7.  Bruņinieku feodālās zemes īpašuma tiesības    6
8.  Pilsētu tiesības (Pārstrādātie Rīgas statūti)    6
9.  Kanoniskās tiesības    7
10.  Romiešu tiesību recepcija    7
11.  Zemnieku tiesību avoti    8
12.  Zemnieku krimināltiesību normas    8
13.  Pielikums    10
14.  Izmantotā literatūra    13
Darba fragmentsAizvērt

Zobenbrāļu ordeņa varas struktūra

Zobenbrāļu ordenis (fratres militae Christi) dibināts 1202. gadā un pastāvēja līdz 1237. gadam. To nodibināja garīdznieks Teodorihs, pildot bīskapa Alberta uzdevumu. Par iemeslu ordeņa dibināšanai kļuva bīskapa Alberta pārliecība par to, ka ar gadskārtējiem krustnešu formējumiem lībiešus pakļaut nebūs iespējams un, lai to izdarītu, ir jārada pastāvīga militāra organizācija ordeņa veidā.
Zobenbrāļu ordeņa statūti tika veidoti pēc Templiešu ordeņa statūtu parauga, tomēr, atšķirībā no Templiešu ordeņa, Zobenbrāļu ordenis nebija pakļauts tieši pāvestam, bet gan Rīgas bīskapam. Ārēji zobenbrāļus varēja atšķirt pēc uz balta mēteļa kreisās piedurknes uzzīmētā sarkanā krusta virs sarkana zobena. Paši ordeņa biedri par saviem galvenajiem uzdevumiem deklarēja jaundibinātās Livonijas katoļu baznīcas aizsargāšanu un tās ienaidnieku apkarošanu.
Ordeņa priekšnieku (mestru) ievēlēja no brāļu- bruņinieku vidus. Viņa rezidence bija Ordeņa pils Rīgā. Mestra rīcībā bija viens bruņinieku kārtas puisis un viens brālis- priesteris, kas pildīja arī kancelejas sekretāra funkcijas un glabāja Ordeņa zīmogu. Pieņemot lēmumus par svarīgiem jautājumiem, mestram bija jāuzklausa arī Ordeņa konventa domas.
Arī atsevišķiem novadiem bija savi priekšnieki, tā saucamie komutri. Savā novadā komutrs pildīja apmēram tādas pašas funkcijas, kā mestrs visos Ordeņa novados.
Bez brāļiem- bruņiniekiem un brāļiem- priesteriem Ordeņa sastāvā ietilpa arī brāļi- apkalpotāji jeb tā saucamā saime, kas bija zemākais grupējums. Brāļi- kalpotāji nedrīkstēja būt cēlušies no bruņinieku kārtas un tiem bija jābūt brīviem cilvēkiem. Lielākā daļa no šiem kalpotājiem bija brāļi- strēlnieki, bet otra daļa bija brāļi- amatnieki (kalēji, kurpnieki, maiznieki un mājkalpotāji). Pēc nozīmes brāļi- strēlnieki līdzinājās bruņiniekiem, tādēļ tiem bija atļauts sēdēt pie viena galda ar tiem. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Livonijas laika tiesības Latvijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/527809

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties