Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,99
Ietaupījums:
1,02 (17%)
Cena ar atlaidi*:
4,97
Pirkt
Identifikators:440494
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.03.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Livonijas bruņinieku tiesības    3
  Livonijas tiesību avoti    3
  Ievads    3
  Livonijas tiesību avotu izcelsmes vēsture    3
  Bruņinieku tiesību avoti    4
  Voldemāra – Ērika lēņu tiesības (das sog. Woldemar – Erichsche Lehnrech    1315.g.) 5
  Senākās bruņinieku tiesības    7
  Livonijas spogulis    8
  Vidējās bruņinieku tiesības    9
  Pārstrādātās bruņinieku tiesības    10
  Livonijas bruņinieku tiesību avotu raksturojums    11
  Ambundi likumi    14
  Doktrīna par Pārstrādāto bruņinieku tiesību likuma spēku Rīgas arhibīskapijā    16
  Privilēģijas jeb žēlastības    18
  Lēņu grāmatas    18
  Landtāga recesi    20
  Bruņinieku tiesības    20
  Krimināltiesības    20
  Gandarījuma panākšana privātā kārtā    20
  Kompozīcijas sistēma    21
  Noziedzīgā nodarījuma jēdziens un veidi    22
  Noziedzīgā nodarījuma subjekts    25
  Noziedzīgā nodarījuma objekts    25
  Sodu sistēma    26
  Sodu veidi    27
  Dzīvības sodi    27
  Miesas sodi    28
  Goda sodi    28
  Brīvības sodi    29
  Mantas sodi    29
  Lēņu tiesības    30
  Mantošanas tiesības    32
  Ģimenes tiesības    33
  Lietu tiesības    33
  Feodālie zemes īpašumi    33
  Muižnieku kustama manta    34
Darba fragmentsAizvērt

Ģimenes tiesības.
Ģimenes tiesības Livonijā attīstījās spēcīgā katoļu baznīcas ietekmē. Ap IX.gs. rādījās pārliecība par “svēto” sievietes un vīrieša savienību, kuru nedrīkstēja apdraudēt, tāpēc arī bija aizliegti ārpuslaulības dzimumkontakti un laulības šķiršana, bet ārlaulībā dzimušie tika pieskaitīti pie beztiesiskiem.1
Laulāto attiecībās tika pārņemts tēva varas institūts, kas strauji pasliktināja sieviešu stāvokli sabiedrībā. Piemēram, mātes un māsas mantoja atšķirīgi no brāļiem (dēliem), tie varēja pārvaldīt muižu tikai atsevišķos gadījumos (Senāko bruņinieku tiesību 17.,19.n.). Bet gan muižas kustama manta piederēja māte un mātei bija jāiet dalīties līdzīgi ar bērniem, un savu daļu (ar bīskapa atļauju) viņa atkal atstāja bērniem.
Neapšaubāmi reālā dzīvē ne vienmēr viss bija tik ļauni, piemēram vīriem bija dots ļoti vērtīgs padoms, kurš ieteica nesist laulātās draudzenes, jo tas var izsaukt neuzticību vai vēl sliktāk – sieva var vīru noindēt.

Lietu tiesības.
Feodālie zemes īpašumi.
Feodālā zeme parasti tika dalīta divās daļās, no kuras vienu kungs izlēņoja, bet pārējo īpašumu paturēja savā rīcībā. Attiecībā uz apakšīpašumu izlēņotājs saglabāja pirmpirkuma tiesības un šī apgrūtinājuma dēļ lēņu vīram bija jāpacieš zināmas neērtības, piemēram, tuvāko radu iejaukšanos, jo mantotās zemes pārdošanās gadījumā bija jāprasa mantinieku atļauja. (Senāko bruņinieku tiesību 31.,33.,34. n.) Nekustami īpašumi sākumā tika ierakstīti tikai reģistrā, bet vēlāk izņēmuma gadījumos, samaksājot kancelejas nodevu, lēņa kungs īpašā dokumentā (lēņa grāmatā) apliecināja notikušo investitūru un tiesības, ko ieguva vasalis. Bet sakarā ar nepietiekamu nekustāmo īpašumu uzskaiti un reģistrēšanu ne vienmēr varēja noteikt, vai tā persona, kuras valdījumā atrodas īpašums, ar tās īpašniece, jo bieži nebija arī likumīgu pierādījumu – lēņa grāmatu (piemēram, nozaudēšanas gadījumā) vai arī nepieciešamais liecinieku skaits. Tāpēc tika ieviests tāds juridisks jēdziens kā ieilgums. Ieilguma termiņš bija dažāds un reģionāli regulēts (piemēram, Francijā prasīja 30 gadus un ja nepieciešamais laiks ir izticējis bet valdījums netika pārtraukts, persona varēja prasīt tiesai atzīt viņas īpašumtiesības.
Par nekustama īpašuma (muižu) nevēlamu pircēju tika uzskatīta baznīca, jo pēc īpašuma pirkšanas garīdznieki mantu turēja “mirušā rokā”.2 Tādā nozīmē, ka īpašums tika izņemts no civilās apgrozības.

Muižnieku kustama manta.
Livonijas bruņinieku tiesībās kustamas mantas izmantošana bija reglamentēta diezgan pavirši. Par kustamu mantu bruņinieku tiesības uzskata visāda veida mājas un iedzīves priekšmetus, bet ne muižas saimniecības objektus.(Senāko bruņinieku tiesību 21.n.) Likumā bija paredzēts arī speciāls priekšmets – bruņinieka kara apbruņojums, to aprakstu dod Senāko bruņinieku tiesību 22.n.:
Bruņinieka kara apbruņojums ir labākais zirgs ar sedliem, viņa kara zirgs ar sedliem, 2 puišu zirgi ar iemauktiem un sedliem un ar visu, kas tur parasti pieder, un visi ieroči, ko bruņinieks parasti valkā (uz savas miesas).

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Livonijas bruņinieku tiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/440494

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties