Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
0,99
Ietaupījums:
0,12 (12%)
Cena ar atlaidi*:
0,87
Pirkt
Identifikators:921699
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.10.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas teritorijā bija izveidojušās 4 patstāvīgas valstiņas, Rīgas arhibīskapija aptvēra tagadējo Vidzemi un Latgali. Arhibīskapijas valdnieks bija Rīgas arhibīskaps, kuram bija pakļauti visi pārējie kungi. Arhibīskaps bija savas zemes augstākais tiesnesis, bet soģa amatu viņš nedrīkstēja pildīt. Arhibīskpija bija sadalīta 23 draudžu novados. Visu arhibīskapiju apjoza Livonijas ordeņa zemes, un tās uzskatīja sevi par arhibīskapijas militāro aizstāvi.
Rīgas arhibīskaps, kurš bija laicīgais, garīgais un Livonijas ordeņa Vidzemes, Latgales un Zemgales valdījumu garīgais galva un galvenais bīskaps Igaunijas pilsētu, Prūsijas pilsētu bīskapiem. Arhibīskapa prombūtnes laikā arhibīskapiju pārvaldīja Rīgas prāvests ar domkapitulu.
Rīgas domkapituls ievēlēja bīskapus kopš 1223.g. Ievēlētos sauca par elektiem, pēc ievēlēšanas tos sūtīja uz Romu, lai pāvests tos investētu amatā. Livonijas ordenis sāka iejaukties arhibīskapu iecelšanā 15.gs., lai panāktu sev vēlamu rezultātu.
Livonijas ordeņa valsts.
Livonijas ordeņa valsts bija Vācu ordeņa ziemeļu atzars. Vācu ordenis bija bruņinieku mūku ordenis. Dzīvi ordenī sīki regulēja tā statūti, kas noteica brāļu reliģiskos pienākumus un kopdzīvi konventos, un deva instrukcijas par sodiem.
Vācu ordeņa galva bija virsmestrs, kam pakļauts bija Livonijas mestrs. 15.gs. Livonijas ordenī bija izveidojušās 2 naidīgas partijas – reinieši un vestfāļi, kas sacentās savā starpā pēc mestra, atbildīgo un ienesīgo amatiem.
Livonijas valsts bija iedalīta militāri administratīvajos novados – komturejās un fogtejās. To pavēlnieki bija komturi un fogti. Komturam vai fogtam bija pakļauti visi pilī dzīvojošoe ordeņa brāļi. Brāļi bruņinieki bija profesionāli karotāji, dižciltīgie.
Livonijas ordeņa valsts aptvēra visu tagadējo Zemgali, dienvidaustrumu Latgali, daļu Vidzemes pie Gaujas, lielāko daļi Igaunijas un 2/3 Kurzemes. 1305.g. ordenis ieguva Daugavgrīvu un tās apkaimi. Liv.ordeņa valsts bija vienīgā, kas veidoja nepārtrauktu teritoriju.
Latvijas vācbrāļi ieradās pēc 1236.g. Durbes kaujas . Vācbrāļi kopā ar krusta karotājiem turpināja Latvijas valstiņu un maztautu iekarošanu un 1290.g.- Vācu ordeņa Livonijas atzars bija kļuvis par spēcīgāko militāro varu un lielāko zemes valdītāju visā viduslaiku Latvijā.
Statūti.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,49 €
Materiālu komplekts Nr. 1182961
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Livonija. Cīņa par kundzību pie Baltijas jūras 16.-18.gs.”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/921699

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties