Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,68 (17%)
Cena ar atlaidi*:
3,31
Pirkt
Identifikators:361369
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Varas dalīšanas teorijas raksturojums    4
2.  Parlamentārisma idejas raksturojums un attīstība    5
3.  Latvijas likumdošanas varas- Saeimas raksturojums    6
3.1.  Saeimas struktūra    8
3.2.  Saeimas funkcijas    10
  Secinājumi    14
  Literatūras saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

Ievads.

Valsts tiesību sistēmas pamatā ir konstitucionālās tiesības. Latvijas konstitucionālo pamatakts ir 1922. gadā pieņemtā Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Republikas Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. No tā izriet tādi vispārīgie tiesību principi, kā tiesiskas valsts princips, taisnīguma un tiesiskās paļāvības princips. Demokrātiskās un tiesiskas valsts principi balstās uz to, ka sabiedrībā pastāv līdzsvars starp pamatvērtībām un tiesību realizāciju.
Demokrātiskā republikā valsts varas avots ir valsts tauta. Viens no demokrātiskas valsts galvenajiem principiem ir varas dalīšanas princips, kurš ir galvenais, kas paredz valsts varas organizāciju un funkcionēšanu. Šajā darbā tiek apskatīts varas dalīšanas princips, kurš nosaka, ka visa valsts vara tiek sadalīta starp trīs varas atzariem. Varas dalīšanas princips paredz trīs varu harmonisku sadarbību, savstarpēju kontroli un ierobežošanu, kā arī varas mērenību. Darba autora mērķis ir apskatīt tuvāk vienu no valsts varas atzariem- likumdošanas varu, kā arī parlamentu, kā šīs varas realizētāju demokrātiskā valstī.
Latvijas Republikā likumdošanas varu realizē parlaments- Saeima. Tāpēc Latviju dēvē par parlamentāro republiku. Jāatzīst, ka parlamentārā republikā notiek daļēja izpildvaras un likumdošanas varas saplūšana, kā tas izpaužas Latvijā var redzēt apskatot Saeimas funkcijas. Saeima gan savā kompetencē nav neierobežota, jo tās varas robežas nosaka tautas tieši pausta griba un konstitūcija. Tauta nosaka likumdevēja tiesības gribēt viņas vietā noteiktās robežās, un likumdevējs nevar patvaļīgi mainīt gribēšanas robežas. Pārstāvniecības institūta demokrātiskuma ķīla ir politiskās partijas, kas balstās uz tautu un nāk no tās.



Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,93 €
Materiālu komplekts Nr. 1152959
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Likumdevējs: uzbūve un kompetence”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/361369

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties