Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,95 (19%)
Cena ar atlaidi*:
4,04
Pirkt
Identifikators:406712
Vērtējums:
Publicēts: 03.03.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 15 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Likuma definīcija un pazīmes    3
2.  Likuma nozīme un spēks    6
3.  Likumu klasifikācija    12
3.1.  konstitucionālie likumi un parastie likumi    13
3.2.  vispārīgie un speciālie likumi    16
4.  Likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās kārtība    19
5.  Likuma darbība laikā, telpā un attiecībā pret subjektu    25
  Secinājumi    27
Darba fragmentsAizvērt

Referāta tēma ir samērā plaša un to var tvert no dažādiem aspektiem un skatījumiem, tāpēc referāta autore vispirms īsumā noskaidros likuma nozīmi dažādās tiesību sistēmās, iztirzās likuma jēdzienu, tad abstrahēsies1 un pievērsīs uzmanību galvenokārt likumam formālā nozīmē, noskaidros tā galvenās pazīmes, izskatīs likuma rašanās procesu Latvijas parlamentā un tā spēkā stāšanās kārtību.
Tā kā Latvija šobrīd atrodas ceļā no sociālistiskās tiesību sistēmas uz romāņu-ģermāņu tiesību sistēmu, tad svarīgi ir pievērst lielāku uzmanību likuma vietas un lomas analīzei2 romāņu-ģermāņu tiesību sistēmā.
Savukārt, klasificējot likumus, tiks nopietnāk pētīta konstitucionālo likumu nozīme, jo tiem ir vislielākais juridiskais spēks un, tikai pamatojoties uz konstitucionālajiem likumiem, tiek izdoti parastie likumi gan Latvijā, gan daudzās citās valstīs.

1.Likuma definīcija3 un pazīmes

Likums ir vispazīstamākais tiesību aktu veids, tas ir pirmās kārtas normatīvais akts, kas ir domāts sabiedrības un valsts svarīgāko jautājumu risināšanai un tam ir augstākais juridiskais spēks. Likumu pieņem tādas likumdošanas varas institūcijas kā parlaments, kongress, bundestāgs, stortings, dome utt. To var pieņemt arī referenduma ceļā.
Jāatzīmē, ka starp tiesībām un likumu nevar likt vienlīdzības zīmi, jo tiesību jēdziens ir daudz plāšāks par likuma jēdzienu. Likumos var meklēt tiesības, caur likumiem var iepazīties ar tiesībām, bet likumi paši vēl nav tiesības.4 Jaukt tiesības un likumu, saskatot likumā vienīgo tiesību avotu, nozīmē runāt pretim visām romāņu-ģermāņu tiesību tradīcijām.
Vienlaikus termins „likums” sastopams arī ārpus tiesībām. Ir Dieva likumi, kas ir sevišķi stipri un vareni un mīt ticīgo apziņā.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,09 €
Materiālu komplekts Nr. 1239475
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Likuma kā normatīvā akta raksturojums”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/406712

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties