Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,42 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,07
Pirkt
Identifikators:371369
Vērtējums:
Publicēts: 27.12.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Biogrāfija    3
  Izglītības iestādes    3
  Darba iestādes    4
  Apbalvojumi    4
  Kaujas, kurās piedalījies    5
  Vēstures avots    5
  10 Aizputes kājnieku pulks    5
7.1.  10. Aizputes Kājnieku pulka kareivju svinīgais zvērests 1925.g.    5
7.2.  Zvēresta pieņemšana    5
7.3.  10.Aizputes kājnieku pulka karogs    5
7.4.  10.Aizputes kājnieku pulka krūšu nozīme    7
7.5.  10.Aizputes kājnieku pulka krūšu nozīme    7
7.6.  piemineklis kritušajiem 10. Aizputes kājnieku pulka kareivjiem    7
  Dzintras Oses (T. Kalniņa meitas) atmiņas    9
8.1  Teodora Kalniņa ģimene    9
8.2  Brīvvalsts pēdējais gads    9
8.3.  Tēva arests    10
8.4.  kara laiks    11
8.5.  Karš tuvojas beigām    12
8.6.  Atskatoties atpakaļ    12
9.  Izmantotā literatūra    13
10.  Nobeigums, secinājumi    14
Darba fragmentsAizvērt

8.3. Tēva arests
Pienāca 1941.gads. Atceros, ka Jaungada sarīkojumu atklāja ar Internacionāli, un mans tēvs bija viens no nedaudzajiem, kurš no sākuma līdz beigām nodziedāja šo himnu. Manam tēvam bija skaista balss. Mājās pārbraukuši, mēs vakariņojot jokojām un tēvs teica, ka tie neesot nekādi komunisti, jo nemākot himnu. Viņiem, dažiem īsteniem latviešiem, bijusi jādzied gandrīz vieniem. [Internacionāle Latvijā tika dziedāta kopš 1905.gada revolūcijas].

Jau dažus mēnešus agrāk, šad un tad klīda baumas par to, ka tiek arestēti cilvēki – pa naktīm. Mūsu pagastā vēl nekas tāds nebija noticis. Tad nomira onkulītis – diriģenta tēvs. Bērēs bija arī Rīgas radi. Vakarā, bēru mielasta laikā, mūsmājās ieradās divi čekisti un viens pagasta pārstāvis. Paēda, padzēra, parunāja un aizbrauca. Visi tomēr bija pārliecināti, ka viņi braukuši, lai apcietinātu tēvu. Rīgas radi ieteica, lai tēvs tūlīt brauc pie viņiem uz Rīgu. Tēvs atteicās, jo baidījās, kas notiks ar ģimeni.
1941.gada 31.janvārī ap pulksten 23:00 mūs pamodināja klauvējieni pie durvīm. Istabā ienāca trīs bruņoti čekisti un apcietināja tēvu. Visu māju pārmeklēja, atvilktnes izrāva un izvandīja, tad pavēlēja sajūgt zirgu un aizvest viņus un tēvu uz Krustpili, uz Daugavpils vilcienu.

Vēlāk, pēc masveidīgajām deportācijām jūnijā, cilvēki nezināja, kur slēpties, kā dzīvot, jo paredzēja, ka deportācijas turpināsies. Arī mēs aizbraucām no Pāpuļiem uz vectēva mājām un slēpāmies rudzu laukā.
Eiropā karoja, Baltijas valstīs valdīja komunistu terors. Jājautā, kas ir briesmīgāk – vai pārciest karadarbību, vai nepārtraukti baidīties no čekas, no apcietinājumiem un spīdzināšanām, par kuru esamību ļaudis bailīgi, bet neatlaidīgi runāja. …

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Liezērietis Teodors Kalniņš”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/371369

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties