Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,76 (17%)
Cena ar atlaidi*:
3,73
Pirkt
Identifikators:355995
Vērtējums:
Publicēts: 31.10.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Lietu tiesības    3
2.  Ķermeniskas lietas un bezķermeniskas lietas    5
2.1.  Ķermeniskas lietas    5
2.2.  Bezķermeniskas lietas    6
3.  Kustamas un nekustamas lietas    8
3.1.  Kustamas lietas    8
3.2.  Nekustamas lietas    9
4.  Atvietojamas un neatvietojamas lietas    12
4.1.  Atvietojamas lietas    12
4.2.  Neatvietojamas lietas    12
5.  Patērējamas un nepatērējamas lietas    14
5.1.  Patērējamas lietas    14
5.2.  Nepatērējamas lietas    15
6.  Lietu kopība    16
7.  Galvenās un blakus lietas    19
7.1.  Galvenās lietas    19
7.2.  Blakus lietas    21
8.  Augļi    23
9.  Izmantotā literatūra    24
Darba fragmentsAizvērt

1.LIETU TIESĪBAS

„Lietu tiesības” jāsaprot kā noteikumu kopums, kas obligāts tiesību subjektiem, nevis pašām lietām. Lietas pašas par sevi nevar būt tiesisko attiecību dalībnieki un lietām nevar būt tiesību. Lietas-likumā un tiesību zinātnē apzīmē objektus. Tomēr lietu fiziskās īpašības ietekmē tiesību apjomu, ko uz tām varam attiecināt. Lietu tiesību saturu nosaka lietu veids.
Lietu tiesību jēdzienu var izmantot arī plašākā nozīmē. Tikai tādā gadījumā tās aptver jebkuru mantisku un pat nemantisku tiesību. Svarīgi, kā mēs tās saprotam un definējam.
Šīs ir tās tiesības, ko , manuprāt, mēs izmantojam visbiežāk, tās ir adresētas katram no mums. Normās ir aprakstītas tiesības un ietver brīdinājumu tās nepārkāpt. Ir atrodams arī apraksts par divpusējām attiecībām, kas izveidojas lietu tiesību pārkāpuma gadījumā. Piemēram traucēt valdījumu nedrīkst neviens.
Zinātniski izšķir:
1) lietas kā tiesību priekšmets;
2) lietas socioloģiskā nozīmē (lietas mūsu dzīvē).
Lieta lietu tiesībās ir arī tiesisks jēdziens. Tādējādi, ja kāda lieta ir fiziski kustama, tad tiesiski tā var būt arī nekustama; tāpēc nedrīkst sajaukt lietas socioloģisko un tiesisko jēdzienu.[2]
Tomēr visām lietu tiesībām kopumaā ir raksturīgs tas, ka vienas puses- valdītāja, īpašnieka, servitūtu tiesību subjekta, ķīlas turētāja-tiesību apjoms ir aprakstīts sīki, toties pārējo personu tiesībām atvēlēts šķietami pavisam maz vietas. Šo īpatnību dēļ lietu tiesības mēdz raksturot absolūtas tiesiskās attiecības pretstatā saistību tiesībām, kuras galvenokārt adresētas divām personām- parādniekam un kreditoram. Absolūto raksturu varētu tulkot kā attiecību starp īpašnieku un visiem neīpašniekiem un arī kā neierobežotu tiesību uz lietu.


Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,88 €
Materiālu komplekts Nr. 1167331
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Lietu tiesības”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/355995

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties