Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,54 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,95
Pirkt
Identifikators:862625
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.05.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Pamatinformācija par Vāciju    3
1.1.  Politiskā iekārta    3
1.2.  Vēsturiskā attīstība    4
1.3.  Iedzīvotāji un demogrāfiskā situācija    4
1.4.  Vācu valoda    5
1.5.  Nacionālās minoritātes    5
1.6.  Reliģija    5
2.  Kultūras pamatorientācija    6
2.1.  Savstarpējās attiecības    6
2.1.1.  Orientācija uz likumu vai personīgajām attiecībām    6
2.1.2.  Individuālisms pret kolektīvismu    7
2.1.3.  Varas atstatums/robeža    7
2.2.  Attieksme pret laiku    8
2.2.1.  Orientācija uz pagātni vai orientācija uz nākotni    8
2.2.2.  Izvairīšanās no neziņas/nenoteiktības    9
2.2.3.  Monohroniska vai polihroniska    9
2.3.  Kā sabiedrībai sazināties ar vāciešiem    9
2.3.1.  Formāla vai neformāla    9
2.3.2.  Orientācija uz rezultātu vai procesu    9
2.3.3.  Šaura konteksta tiešie vai plaša konteksta netiešie komunikatori    10
3.  Komunikācijas veidi    10
3.1.  Balss tonis, skaļums un runas ātrums    10
3.2.  Acu kontakts    11
3.3.  Fiziskā vide    11
3.4.  Žesti un sejas izteiksme    11
3.5.  Vēlamas un nevēlamas sarunu tēmas    11
4.  Uzvedība sabiedriskās vietās    12
4.1.  Lidostās, stacijās un tirgū    12
4.2.  Atobusā/metro/taksometrā/automobilī    12
4.3.  Iešanas maniere un gaidīšana rindā    12
4.4.  Dzeramnauda    13
4.5.  Apģērbs    13
5.  Ēšanas un dzeršanas etiķete    14
5.1.  Reģionālās atšķirības    14
5.2.  Ēdienreizes un tipiski ēdieni    14
5.3.  Tipiski dzērieni un tosti    15
5.4.  Uzvedība pie galda un galda piederumu lietošana    15
5.5.  Viesu izvietojums pie galda    16
5.6.  Mājās, restorānā vai darbā    16
6.  Biznesa kultūra    17
6.1.  Ikdienas etiķete iestādē    17
6.2.  Vadības stils    17
6.3.  Priekšnieku un padoto attiecības    18
6.4.  Sanāksmes un prezentācijas    18
6.5.  Sarunu stils    18
6.6.  Sarakste    19
  Bibliogrāfisko norāžu saraksts    20
Darba fragmentsAizvērt

1.1. Politiskā iekārta
Vācija ir federālā republika, kas iedalās 16 pavalstīs jeb federālajās zemēs. Trīs no šīm pavalstīm ir atsevišķas pilsētas, tās ir Berlīne, Hamburga un Brēmene. Atsevišķās federālās zemes apvieno parlamentāra valdība, kuras priekšgalā ir kanclers. Kanclera pilnvaras apstiprina bundestāgs jeb federālais parlaments – Vācijas parlamenta apakšpalāta. Augšpalāta ir bundesrāts jeb federālā padome. Sabiedrība ievēlē bundestāga locekļus, bet federālo zemju valdības ieceļ bundesrāta locekļus, savukārt kanclers sastāda kabinetu.

1.2. Vēsturiskā attīstība
Līdz pat ķeizara Vilhelma kronēšanai deviņpadsmitajā gadsimtā Vācija sastāvēja no daudzām feodālām valstiņām, kas bija saglabājušās no Svētās Romas impērijas laikiem. Tikai pēc gadsimtiem ilgām asiņainām cīņām prūšiem izdevās vācu valstiņas apvienot vienā politiskā vienībā. Pēc tā var spriest arī par vāciešu nacionālo apziņu – viņi mīl struktūru, kārtību un organizāciju. Vācijā arī notika lielākie reliģiskie konflikti pasaulē starp protestantiem un katoļiem. Tā rezultātā reformācija pilnīgi pārveidojas feodālo pasauli un tika likti pamati mūsdienu kapitālismam un uzņēmējdarbības kultūrai. Diezgan dziļi savas pēdas vācu kultūrā ir atstājis arī tas, ka Vācija vienmēr ir kalpojusi gan par tiltu un barjeru starp Austrumiem un Rietumiem, gan starp apgaismību un orientālismu un arī starp kristīgajiem Rietumiem un islāmiskajiem Austrumiem.

1.3. Iedzīvotāji un demogrāfiskā situācija
Vācijas iedzīvotāju skaits – 82,6 miljoni. Aptuveni trešdaļa visu iedzīvotāju, tas ir 25 miljoni, dzīvo kādā no 82 lielpilsētām. Aptuveni 50,5 miljoni iedzīvotāju, dzīvo ciematos un nelielās pilsētās, kuru iedzīvotāju skaits ir no 2.000 līdz 100.000. Bet mazākā daļa no Vācijas iedzīvotājiem – aptuveni 6,4 miljoni – kā savu patstāvīgo dzīves vietu ir izvēlējušies ciematus, kuru iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2.000.
Vācija pieder pie tām pasaules valstīm, kurās ir viszemākā dzimstība. Uz 1.000 iedzīvotājiem gadā piedzimst tikai 9 jaundzimušie. To daļēji var izskaidrot ar situāciju, ka bieži vien sievietēm pirmais bērns piedzimst tikai 30 gados un uz katru sievieti vidēji ir tikai 1,3 bērni. Tomēr iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir stabils un nemainīgs. Jaundzimušo deficīts ir aizstāts ar aptuveni trīs miljoniem imigrantu. Aptuveni 23% no visiem iedzīvotājiem ir 60 gadu slieksni pārkāpušie, un attiecība starp ekonomiski aktīvajiem un neaktīvajiem Vācijas iedzīvotājiem turpinās mainīties, jo arvien vairāk augs ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits. Ģimene tomēr vēljoprojām ir viena no svarīgākajām vāciešu vērtībām. Lielākā daļā iedzīvotāju dzīvo ģimenē, gandrīz puse – tradicionālā ģimenē, kas sastāv no laulāta pāra un viena bērna. Tomēr katrs ceturtais lielpilsētu iedzīvotājs dzīvo viens, laukos un ciemos situācija ir nedaudz labāka – tur viens dzīvo katrs septītais cilvēks. Aptuveni 2,4 miljoni cilvēku, pārsvarā sievietes, dzīvo vieni paši kopā ar bērniem kā vientuļie vecāki.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Lietišķā saskarsme Vācijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/862625

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties