Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:876284
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.10.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1. daļa  Liepājas ekonomikas īss raksturojums    4
  1991.gads    6
  1992.gads    6
  1993.gads    7
  1994.gads    7
  1995.gads    8
  1996.gads    9
  1997.gads    10
  1998.gads    10
  1999.gads    11
2. daļa  Liepājas speciālā ekonomiskā zona    12
3. daļa  Liepājas osta    18
  Secinājums    21
  Izmantotie avoti    22
Darba fragmentsAizvērt

Liepājas ekonomikas īss raksturojums.

Liepājas ekonomiskā attīstība kopš valsts neatkarības atgūšanas 1991.gadā ir bāzējusies uz vēsturiski izveidojušos rūpnieciskās ražošanas infrastruktūru, papildinot to ar ostas iespēju prasmīgu izmantošanu, kā arī aktīvi meklējot un atrodot jaunus un neordinārus attīstības veidus un iespējas.
Pilsētas ekonomiskā attīstība ir nesaraujami saistīta ar valsts tautsaimniecībā notiekošajiem makroekonomiskajiem procesiem. Liepājā nepārprotami ir vērojama ekonomiskās situācijas uzlabošanās.
Valsts investīciju apjoma ziņā uz vienu iedzīvotāju Liepāja ieņem 3. Vietu valstī. Liepājas reģionā 1999.-2001.gada Valsts investīciju programmā tās sastāda vairāk nekā 100 latu jeb 170 USD uz vienu iedzīvotāju.
Ārvalstu investīcijas Liepājā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā kopš 1994.gada pieaugušas 19 reizes un ir 18,1 milj. USD. Būtisks pieaugums ir ikgadējo ieguldīto nefinansu investīciju jomā – salīdzinot ar 1996.gadu tās palielinājušās 13 reizes.
Kopš 1995.gada krīzes apstrādājošā rūpniecībā Liepājā situācija ir stabilizējusies un attīstības tendence ir nepārprotami augšupejoša, ko 1998.gada vasaras krīze Krievijā ir piebremzējusi, bet nav apturējusi.
Visdinamiskāk ir attīstījusies metalurģiskā rūpniecība, kas dod 46% no rūpniecības kopapjoma un ir orientēta uz Rietumu tirgu. Uz ārējo tirgu strādā arī mēbeļu un sērkociņu ražotnes. Pagaidām uz iekšējo tirgu ir orientēta pārtikas apstrādes rūpniecība. Vissmagāk Krievijas krīzes rezultātā cieta zivju pārstrādes un tekstilrūpniecības uzņēmumi, kuri vēl šobrīd nav spējuši sasniegt iepriekšējās ražošanas apjomus.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties