Secinājumi
Lielupes ūdens kvalitāte nav ideāla, arī Jelgavas rajonā tā ir slikta. Ūdens ir visas cilvēces un dabas pamatā, tāpēc ir jārūpējas par to un jācenšas pēc iespējas to attīrīt un saudzēt no jauniem piesārņojumiem.
Pārrobežu ūdenī veidojas 50 % no kopējā fosfora un slāpekļa daudzuma, tāpēc ir jānovērtē situācija un jāizveido rīcības plāns, lai šo ietekmi no citām valstīm samazinātu vai pat novērstu.
Pazemes ūdens patēriņš ir ļoti liels un arvien pieaug, tas galvenokārt saistīts ar ražošanas pieaugumu un rūpnīcu skaitu. Rūpnīcas ūdeni galvenokārt izmanto dzesēšanas iekārtās, tāpēc ir jāpievērš liela uzmanība tam, lai ūdens atpakaļ apritē nonāk tik pat tīrs un nepiesārņots, kā pirms tam un tādā pašā daudzumā.
Pazemes ūdeņos ir paaugstināts dzelzs saturs un sulfātu daudzums. Tas lielākoties notiek dēļ novecojušiem apgādes tīkliem. Ir nepieciešams pakāpeniski nomainīt vecos tīklus, caurules, pret jaunām. Tas ne tikai samazinās piesārņojumu, bet arī samazinās risku pret avārijām un noplūdēm.
Kvalitāte akās ir slikta, jo pēc monitoringa datiem 70 % neatbilda higiēniskām prasībām, tas ļoti ietekmē arī tiešā veidā cilvēka veselību, jo daudzi cilvēki no akām ūdeni izmanto pārtikā un kā dzeramo ūdeni.
Konkrēti visā teritorijā kur Lielupe tek nevarēju izpētīt tās kvalitāti un antropogēno ietekmi uz upi, taču arī ļoti svarīgi ir dati un rezultāti tieši pie Jelgavas pilsētas un tā apkārtējā rajona.
Ja katrs cilvēks individuāli centīsies uzlabot vai vismaz negatīvi neietekmēt apkārtējo vidi, tai skaitā arī upes, tad arī piesārņojums krasi samazināsies. Manuprāt, ir nepieciešama sabiedrības informētība par ūdens piesārņojuma sekām un esošo stāvokli, kā arī svarīgi apzināt un informēt uzņēmējus, kuriem ir saskarsme ar piesārņojošām darbībām. Nepieciešams šos cilvēkus informēt un konsultēt par iespējamām alternatīvām iespējām. Un visbeidzot pilnveidot arī likumdošanu, nosakot konkrētus kritērijus un sodus.
…
