Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,44 (11%)
Cena ar atlaidi*:
3,55
Pirkt
Identifikators:794018
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.12.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Kas ir mēris?    4
2.  Melnā Nāve Āzijā un Eiropā    7
3.  Mēris Latvijas teritorijā    10
4.  Ārstniecības metodes, eksperimenti    11
5.  Simtgadu karš    13
a)  Kara cēloņi    14
b)  Kara norise un lielākie notikumi    15
c)  Kara beigu posms: Žanna d’Arka    17
6.  Secinājumi    18
  Pielikums    19
Darba fragmentsAizvērt

Melnā nāve (reizēm arī melnais mēris) bija pandēmija Eirāzijā un Ziemeļāfrikā 14. gs. vidū. Tiek lēsts, ka tajā mira vismaz 75 miljoni cilvēku. Par tās visticamāko izraisītāju tiek uzskatīts buboņu mēris. Līdz pat 18. gadsimtam Eiropā turpinājās dažāda apmēra mēra uzliesmojumi, kurus, visticamākais, izraisīja tā pati slimība, tomēr šis jautājums ir strīdīgs. Reizēm apzīmējums "melnā nāve" tiek attiecināts arī uz vēlākajiem mēra uzliesmojumiem vai mēri kā tādu.
Izcelsme meklējama Āzijas kontinenta vidienē, no kurienes tas tika ievazāts Melnās jūras ostās. Saslimušie jūrnieki mēri no Krimas izplatīja Bizantijā un 1347. gadā divi dženoviešu kuģi ar pusdzīviem un mirušiem cilvēkiem pietauvojās kādā no Sicīlijas ostām. Ar mēri inficētie parazīti: žurkas, blusas, utis un citi izplatīja šo „elles” slimību zibens ātrumā. Dažu gadu laikā mēra pandēmija jau plosījās Itālijā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Livonijā, kā arī Krievzemē. Ir arī ziņas par spēcīgiem šīs slimības atkal uzliesmojumiem no 15. līdz pat 19. gs. Ārsti šo slimību izpētīja krietni vēlu (ap 18. un 19 gs. vidu).
Nevienai citai sērgai epidēmiju vēsturē nav tik ļoti daudz traģisku lappušu kā mērim, kas savā gājienā iznīcināja ne vienu vien pilsētu un lauku iedzīvotāju, bet Eiropā, piemēram, atnesa sev līdzi arī kultūras pagrimumu un līdz ar to milzīgus zaudējumus visai cilvēcei. Mēra hronika, bez šaubām, ir viena no visdrūmākajām grāmatām pasaules kultūras vēsturē.
Kad izbeidzās nāves dejas laiks un no Eiropas mēris devās uz tām zemēm, no kurienes bija nācis, kad zinātne piedzīvoja bakterioloģijas uzplaukumu un uzsāka cīņu pret nāvi nesošajiem vīrusiem, kad mēra problēmas sāka risināt uz zinātniskiem pamatiem un ar daudzsološām metodēm, tad sekoja ne vien triumfs un uzvaras, bet arī ārstu varonība, kurus briesmas, kas saista ārstu zinātnieku un ārstu praktiķi ar vārdu „mēris”, nav nekādi spējušas atbaidīt.
Pastāv vairākas teorijas par to kāda slimība bijusi melnā nāve. Ir zināms, ka melnā nāve izplatījās ļoti strauji un vairums slimnieku mira 3-5 dienas pēc simptomu parādīšanās. Rakstiskajos vēstures avotos minētie simptomi ir buboņi, zilimelni plankumi uz ādas, asiņu atvemšana, deguna asiņošana īsi pirms nāves. Inficēties varēja kā tiešā saskarē ar slimniekiem vai viņu līķiem tā arī lietām vai vietām ar kurām viņi saskārušies.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,79 €
Materiālu komplekts Nr. 1145260
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Lielais mēris un Simtgadu karš”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/794018

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties