Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,63 (14%)
Cena ar atlaidi*:
3,86
Pirkt
Identifikators:364757
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.01.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Latvija – Krievijas sastāvā    4
  Latvijas neatkarības laiks no 1918. līdz 1940. gadam    6
  Ļeņina biogrāfija    8
  Staļina biogrāfija    11
  Plānveida ekonomika    14
  Vērtīgās cerības    16
  Latvijas saimniecība pēc 1940. gada    19
Darba fragmentsAizvērt

Lai saprastu šīsdienas Latvijas ekonomiskās un arī politiskās realitātes, ir derīgi ielūkoties diezgan patālā vēsturē. 18. gs. beigās visa Latvijas teritorija atradās Krievijas impērijas sastāvā. Krievijas impērija koncentrēja Baltijā ievērojamus resursus, jo šejienes ģeogrāfiskais stāvoklis, labie ceļi un samērā izglītotais un čaklais darbaspēks radīja labvēlīgus priekšnoteikumus rūpniecības attīstībai. Šajā laikā sāka attīstīties linu audumu aušana tirgum, veidojās kokapstrādes manufaktūras visā Latvijā. 18.gs. paplašinājās tirdzniecība, Rīga 18.gs. beigās tirdzniecības apgrozījuma ziņā ieņēma otro vietu (pēc Pēterburgas) starp Krievijas ostām. No 1861. līdz 1871.g. izbūvēja dzelzceļu, kas savienoja Caricinu, Orlu, Daugavpili, Rīgu. 1876. gadā ierīkoja dzelzceļu uz Liepāju. 19.gs. II pusē Līgatnē tika nodibināta papīra manufaktūra.
Lauksaimniecībā 18.gs. pastiprinājās zemnieku nemieri pret dzimtbūtniecisko atkarību. Šo nemieru ietekmē 1817.g. Kurzemē, 1819.g. Vidzemē un 1861.g. Latgalē atcēla dzimtbūšanu un pamazām sāka attīstīties jaunas saimniekošanas formas. 1849.g. apstiprināja jaunas zemnieku likumus, kas paredzēja klaušu nomu aizstāt ar naudas nomu, kas savukārt veicināja tirdzniecības attīstību. Klaušu darbs tika aizvietots ar algotu darbu. Tika aprēķināts, ka no 17 algoti strādnieki veic to pašu darbu, ko 70 klaušinieki. Sākās zemnieku noslāņošanās saimniekos, vienkāršajos zemniekos un bezzemniekos.
Sakarā ar dzimtbūšanas atcelšanu dzimtbūtniecisko manufaktūru vietā veidojās fabrikas un rūpnīcas, kuras izmantoja algotu darbaspēku. Sāka veidoties lieli uzņēmumi, piemēram, 1819. gadā Dreiliņos pie Sarkandaugavas sāka darboties kokzāģētava ar četriem gateriem, kuras darbināja divas tvaika mašīnas. Šajā zāģētavā strādāja gandrīz 200 strādnieku.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ļeņins, Staļins un plānveida ekonomika”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/364757

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties