Krimināltiesību vēsture ir cieši saistīta ar soda attīstību. Sods ir viena no agrākajām sociālās eksistences parādībām, kura pilnveide lielā mērā ir noteikusi krimināltiesību attīstību kopumā. Soda izcelsme ir saistīta ar cietušā reakciju pret kaitējumu, kas nodarīts viņa interesēm. Galvenās aizsargājamās intereses sākumā bija personas dzīvība un veselība, taču, attīstoties ļaunuma formām, radās nepieciešamība aizsargāt arī mantisko labumu. Sākumā vienīgais līdzeklis pāridarītāja atturēšanai no atkārtota apdraudējuma bija atriebība vainīgajam.
Mantiska aizskāruma gadījumā atriebība prasīja vainīgajam nodarot tādu pašu kaitējumu, kādu nodarījis viņš proti, ja manta nozagta, sabojāta vai iznīcināta, vainīgajam jādod vietā tikpat vērta manta. Tāds šāds efekts ne vienmēr bija panākams, jo dažreiz vainīgo nevarēja noskaidrot, viņš varēja aizbēgt vai arī izrādīties stiprāks. Lai padarītu atriebības mehānismu efektīvāku, soda procesā iesaistījās sabiedrība. Nākamais posms soda attīstības posms bija saistīts ar asinsatriebību. Ar vienkārša zādzība varēja kļūt iemesls asinsatriebībai.
Attīstoties sabiedrības tikumiem un ļaunuma attiecībām, radās iespēja atpirkties no šiem primitīvajiem soda veidiem, maksājot cietušajam nozieguma izpirkšanas cenu.
Pamazām izveidojās vairāk vai mazāk spēcīgāka centrālā valsts vara, kura nebija ieinteresēta pavalstnieku patvaļīgā rīcībā, bet noziegumu sodīšanu pasludināja par savu prerogatīvu. Sākumā valsts vara, lai panāktu bezierunu pakļaušanos, rīkojās cietsirdīgi, lietojot nežēlīgus un iebiedējošus sodus. Šai varai nebija svešas arī fiskālās intereses, kuras īstenoja, uzliekot naudas sodus un ieskaitot valsts kasi konfiscēto mantu. Reizē šāda centralizēta vara bija ieinteresēta pēc iespējas pārtraukt patvaļu un nodrošināt valstī kārtību. Pakāpeniski tās darbība, ierobežojot tiesnešu patvaļu un nosakot noziedzīgu nodarījumu loku, sodu veidus un apmērus, tika iekļauta noteiktos tiesiskuma rāmjos. Līdzās noziegumu nodarītajam objektīvam kaitējumam valsts piešķīra nozīmi personas subjektīvajai attieksmei visās tās izpausmēs.
Humānisma ideju, reliģisko uzskatu un sabiedriskā spiediena ietekmi ar laiku bija vērojama tendence mīkstināt sodus, proti, izslīgt nāves sodu, cietumsodu pēc iespējas aizstāt ar sodiem, kuri nav saistīti ar brīvības atņemšanu, samazināt sodu termiņus, uzlabot soda izciešanas apstākļus.…
