Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,34 (17%)
Cena ar atlaidi*:
1,65
Pirkt
Identifikators:667851
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.10.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Latvieši nu reiz ir viena no tam tautām, kuras ikdiena un sadzīve ļoti tuvu saistās ar mitoloģiju. Latvieši ir pasaulē vienīgā tauta, kurai ir tik daudz tautas dziesmu, parunu, teiku, sakāmvārdu un citu avotu, kas mūsdienu cilvēcei parāda latviešu dzīvi daudz, daudz senākos laikos. Latviešiem ir ļoti daudz mitoloģisko būtņu, kuras viņi pielūdza, godāja, upurēja tām un baidījās no tam.
Baidījās viņi no ļaunajām mitoloģiskajām būtnēm, kas, viņuprāt.
varēja ļoti apgrūtināt viņu dzīvi, un pat apdraudēt viņu dzīvību. Ļaunie skaitījās ļaunās raganas un burvji, lietuvēni, spoki. Velns, vadātāji. vilkači. Jods, Mēris, Drudzis, naudas lādes sargātājs Pūķis un apraktā nauda. Protams, bija arī mazāk svarīgos amatos ieliktie ļaunie spēki. Piemēram, melnais krauklis, kas vienmēr bijis ļaunuma vēstnesis, baltā Čūska, kas lodāja pa zemi, pārbaudīdama Velnam atstātos labumus, un daudz citu, bet šoreiz runāšu par mazāk pazīstamiem un pētītajiem tumšajiem spēkiem latviešu mitoloģijā.
Cik varam spriest no tam ziņu drumslām, kas saglabājušas līdz mūsu dienām. Joda klātbūtne jaušama visā tumšajā - nakts melnumā, negaisa mākonī. . . Vēl Šobaltdien mūsu radu tautas - leišu - valodā vārds "juodas" apzīmē melno krāsu. Jods latviešu tautas dziesmās attēlots kā kaut kas, kas skrien līdzīgi vējam pāri koku galotnēm un ar savu sarkano zibens zobenu uzbrūk Pērkonam, kas ir Joda lielākais ienaidnieks. Dainas Joda vietā min arī Joda māti, kuru sakapā deviņos gabalos. Joda māte bieži parādās kā melna Čūska. Iespējams, tieši viņa ir tā, kas ''vidū jūras uz akmeņa" maļ melnos miltus. Nakts ir visīstākais Joda un viņa spēku darbošanās laiks. Tālab, naktī braucot, jāaizņemas Dieva (gaišās dienas debess } rati, jo tie vienīgie brauc tik klusu, ka Joda melnie suņi tos nemana, nedzird un nerej. Par Jodiem tautā sauc arī ziemeļblāzmu kāvus. Asins sārtās kāvu debesis ieraugot, ļaudis sacījuši : ,,Jodi kaujas karavīru dvēseles kaujas". Par Jodu mēs maz vairs ko zinām, jo līdz ar kristietības ienākšanu daudzviet viņa lomu tautas atmiņā ieņēmis Velns. Bet patiesībā šiem diviem tēliem ir ļoti atšķirīgas nozīmes. Ja Velns ir cēlies no pazemes, no Veļu valstības, tad Jods allaž ir. saistīts ar debesīm, ir debesu parādība.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ļaunās būtnes latviešu mitoloģijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/667851

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties