Latvijas vēsture no aizvēstures līdz 13.gadsimtam

Balti, pie kuriem pieder latvieši un lietuvieši, ir viena no senākajām pirmtautām pasaulē, kas saglabājusi maz izmainījušos valodu un tradīcijas, tāpēc visas pasaules zinātnieki pēdējos gados sevišķi vērīgi pētī tās pagātni. Diemžēl rakstīti vēstures avotu (hroniku un citu rakstu) par mūsu senču daudzu tūkstošu pagātni maz vai vispār nav.
Vai mūsu senči bija trāķieši un Spartaks, kurš Romā kļuva par vergu sacelšanās vadoni, bija mūsu tautietis?
Vai balti senči nebija urarti, feniķieši – pirmie rakstu zīmju izgudrotāji, pirmie tāljūru kuģotāji Vidusjūras austrumu piekrastē?
Varbūt mūsu senči cēlušies Indijā?
Kur ņemt ziņas par pagātni, ja nav pierakstu? Palīgā nāk a r h e o l o ģ i j a (zinātne, kas pēta no zemes izrakstus priekšmetus. Izrakumos atrastās senlietas pils- kalnos, cilvēku apmetnēs un kapu vietās palīdz saprast agrāko laiku cilvēku dzīvi, viņa domas un sajūtas. Tikai izsekojot savu senču dzīvei, iztēlojoties viņus priekos un bēdās, mēs varēsim patiesi iemīlēt savu tēvu zemi Latviju, augt, mācīties, strādāt tautas labā. Tad spēsim ar sirdi saprast skaidros tautasdziesmas vārdus:
Zinošam, protošam,
Tam turēt tēvu zemi,
Nejēgam, neprašam,
Ne dieniņ’s nedzīvot.
Saglabāt savu tautu – tas ir mūsu svēts pienākums visas cilvēces priekšā.…