Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,70 (14%)
Cena ar atlaidi*:
4,29
Pirkt
Identifikators:112934
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Jānis Čakste    4
2.  Gustavs Zemgals    9
3.  Alberts Kviesis    12
4.  Kārlis Ulmanis    14
5.  Guntis Ulmanis    17
6.  Vaira Vīķe - Freiberga    20
  Secinājumi    21
  Izmantotās literatūras saraksts    22
Darba fragmentsAizvērt

Jānis Čakste

Latvijas pirmais Valsts Prezidents Jānis Čakste dzimis Zemgalē, Lielsesavas pagastā “Čakstu – Zirņu” mājās 1859. gada 14. septembrī kā savu vecāku trešais bērns. Bērnība J.Čakstem aizgājusi bezrūpībā. Ganos iešanu Čakste nav mācījies pazīt. Bērnībā viņš bijis ļoti dūšīgs puika, un nereti notikusi plūkšanās ar kaimiņu zēniem. Čakstes vecāki rentēja Bērsteles muižu, kā arī pārvaldīja vējdzirnavas un ķieģeļu cepli, bet vēlāk iepirka Vecsvirlaukas (vēlāk Salgales) pagasta Aučus.
Pirmo izglītību Čakstu bērni ieguvuši mājās. Vecāki turējuši skolotāju, kādu Freiberģa jaunkundzi, kas mācījusi arī vācu valodu. Vietējā pagastskolā J.Čakste nav gājis. Kā turīgu vecāku bērnam skolas gaitas varēja sākties Jelgavā. Vispirms Čakste nodots “Jelgavas Sv. Annas elementārskolā”. Mācības pasniegtas tikai vācu valodā.
Kā izcils notikums tajā laikā bija pirmie vispārējie dziesmu svētki. 1873. gadā, kuros arī jaunais Čakste bijis paņemts līdzi. Vēlākā dzīvē Čakste piedalījies visos dziesmu svētkos, ceturtos pats sarīkodams un sestos – pēdējos 1926. gadā atklādams kā patstāvīgas Latvijas Valsts prezidents.
No Sv. Annas elementārskolas ap 1875. gadu J.Čakste iestājās “Kurzemes guberņas ģimnāzijā” turpat Jelgavā. No Jelgavas ģimnāzijas bija jau nākuši redzami sabiedriski darbinieki kā Alunāns, Barons u.c. Latvju ģimnāzisti uzsāka cīņu par savas valodas tiesībām. Ģimnāzijā bija aizliegts runāt latviski. Ar laiku nodibinājās ģimnāzistu grupa ar J.Čaksti priekšgalā, kas nolēma savā starpā runāt tikai latviski. J.čakstes ieskats bija tāds, ka katra latviešu ģimnāzista pienākums ir iestāties vakarniekos, un kas šo pienākumu negribēja uzņemties, to arī vakarnieki nevarēja uzlūkot par svējo, bet gan par viņu idioloģijas pretinieku. Vakarniekiem bija pašiem sava bibliotēka – vesels skapis ar grāmatām. Tā kā ģimnāzijas administrācija zinājusi par vakaru sarīkošanu un arī tā līdzdalībniekus, bija spiesti pulciņu likvidēt, jo citādi tos nepārcēla uz nākošām klasēm. Uzticīgi māc’damies ģimnācijā, papildus mācījās arī krivu valodu, it sevišķi čakli to studējot pēdējā ģimnāzijas klasē, jo bija nodomājis studētMaskavā. 1882. gada pavasarī Jānis Čakste nobeidza Jelgavas ģimnāzijas kursu. Maskavā Čakste iepazinās ar Krišjāni Valdemāru, kura vadībā iesaistījās sabiedriskajā dzīvē.Pēc Čakstes ierosmes 1883.gada 31.oktobrī tika nodibināta Maskavas latvju studentu biedrība, no kuras vēlāk izveidojās studentu biedrība Austrums un korporācija Fraternitas Moscoviensis. Visu savu studiju laiku viņš ieņēma tās priekšsēdētāja amatu.Studiju laikā Čakste pētnieciskos nolūkos pievērsās Kurzemes un Zemgales hercogistes kolonijām, sevišķi Tobāgo. Universitāti Čakste beidza 1886.gadā, aizstāvot diplomdarbu par romiešu tiesībām.Pēc universitātes beigšanas viņš iestājās par tiesas amata kandidātu jaundibinātajā Kurzemes guberņas prokuratūrā, kur kļūst par sekretāru.1887.gadā Čaksti ievēlēja par Jelgavas latviešu biedrības priekšnieku. Šos pienākumus viņš pildīja līdz 1901.gadam. Viņš aktīvi darbojās arī Kurzemes biškopības biedrības un Jelgavas Sarkanā Krusta latviešu komitejas vadībā. Bez tam, viņš noorganizēja Jelgavas zemkopības nodaļu, kas vēlāk pārveidojās par Jelgavas lauksaimniecības biedrību.1888.gadā Čakste atstāja darbu prokuratūrā un pierakstījās par zvērināta advokāta palīgu. Paralēli saviem darba pienākumiem viņš veicināja dažādu biedrību dibināšanu Kurzemē, izstrādādams to statūtus un sniegdams palīdzību to apstiprināšanā.1888.gadā Čakste atpirka nedēļas laikrakstu Tēvija un līdz pat Pirmā pasaules kara sākumam bija tā izdevējs. No 1.novembra Čakste laikrakstu parakstīja arī kā tā redaktors. Redaktora pienākumus viņš pildīja līdz 1906.gadam.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas valsts prezidenti”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/112934

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties