Latvijas un Somijas nodokļu salīdzinājums

Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, kuri noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām.[1] Valsts budžeta galvenais ieņēmuma avots katrā valstī ir nodokļi. Nodokļi, kurus iemaksā valsts budžetā privatpersonas vai juridiskas personas ir obligāts maksājums un tie ir nepieciešami sabiedrības attīstībai. Nodevas arī ir naudas maksājumi, kurus maksā kā atlīdzību par nodrošinājumu, ka valsts institūcijas devušas saimnieciskajai darbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem. [1] Nodokļu galvenās funkcijas ir fiskālā (budžeta papildināšana), stimulējošā (palīdz attīstīt valstij to, tas uz attiecīgo brīdi ir nepieciešams) un sadales (ar nodokļu palīdzību vienas personas līdzekļi pāriet pie citas personas). [8; 5.] Nodokļu fiskālā politika ir galvenā nodokļu funkcija, kas nodrošina ieņēmumus valsts budžetā. [8; 17] Nodokļu sistēma ir valsts rīcībā esošs regulējošs instruments fiskālo mērķu sasniegšanai, ienākumu pārdalei tautsaimniecības veicināšanai vai ierobežošanai, kā arī importa un eksporta regulēšanai. [9; 9]