Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,66 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,83
Pirkt
Identifikators:551105
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.11.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Dzimtbūšanas atcelšana Latvijas teritorijā.

Iesākumā jāmin, ka dzimtbūšanas atcelšana nenotika visā Latvijas teritorijā vienlaicīgi, katrā reģionā šis process bija atšķirīgs, arī laiks atšķiras. Līdzīgāk tas bija Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē; Latgalē, tā kā tā ietilpa pārpoļotajā un Krievijas cariskajai varai tiešāk pakļautajā Vitebskas guberņā, tas notika vairāk kā 40 gadus vēlāk nekā parējā Latvijas teritorijā.
Dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē un Vidzemē.
Vācu muižnieku nospiestības nogurdināti un par tiesībām cīnīdamies, 1802. gadā zemnieki sarīko nemierus Kauguru muižā, sākas plašākas sadursmes starp zemniekiem un muižniecību.
Krievijas tronī nesen kā nācis cars Aleksandrs I, kas vēlas izdarīt zināmus uzlabojumus savā valstī. Ar cara atbalstu zemes padomnieks Fīdrihs Zīverss ierosina Vidzemes landtāgā pieņemt sevišķus noteikumus zemnieku labā. Muižnieki neuzdrošinās pretoties cara gribai. Tādā kārtā 1804. gadā izsludina „Vidzemes zemnieku likumu”.
Tas izbeidz muižnieku patvaļu Vidzemē un nodrošina zemniekiem tiesības, kādas tiem bija zviedru karaļa Kārļa XI laikā. Turpmāk tikai ar tiesas spriedumu zemnieku drīkst izlikt no mājām. Muižniekiem noliedz tirgoties ar ļaudīm. Zeme tiek pārmērīta, nodevas noteiktas un ierakstītas vaku grāmatās. Pagastos un draudzēs nodibina tiesas ar zemnieku tiesnešiem. Zemnieks var sūdzēties par muižnieku līdz pat galma tiesai. Kaut arī zemnieki nedrīkst muižas novadu atstāt, šis likums paver tiem ceļu uz turību un no nodrošinātu dzīvi.
Tomēr zemniekus tas neapmierina, jo visiem tajā laikā prātus aizņem domas par pilnīgu brīvību. Arī muižnieki nav apmierināti ar pārmaiņām, un drīz vien atrod kādu ļoti labu izeju – 1804. gada likumam, par nožēlu zemniekiem, ir īss mūžs.
1816. gadā izsludina „brīvlaišanu” Igaunijā. Vācu muižnieki Latvijā redz, ka viņu kārtas brāļiem Igaunijā ir izdevies ārkārtīgi ienesīgs veikals. 1817. gadā pieņem likumu par zemnieku brīvlaišanu Kurzemē, bet 1819. gadā – Vidzemē.

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,52 €
Materiālu komplekts Nr. 1146896
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas teritorija 19.gadsimtā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/551105

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties