Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,99
Ietaupījums:
0,80 (16%)
Cena ar atlaidi*:
4,19
Pirkt
Identifikators:222195
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Tautas padome    5
1.2.  Tautas padomes izveidošana un Latvijas valsts konstitucionālo pamatu veidošana    6
1.3  Tautas padome kā Latvijas valsts likumdevēj iestāde    9
2.  Latvijas pagaidu valdība    10
2.1.  Pirmā pagaidu valdība    10
2.2  Latvijas pagaidu valdība Liepājā    12
2.3  Pagaidu valdība atjauno darbību    15
2.4.  Otrā pagaidu valdība    16
2.5  Treša pagaidu valdība    17
2.6  Vācu militārā akcija pret pagaidu valdību    18
3.  Borkovska kabinets    19
4.  Niedras valdība    21
4.1  Niedras valdības nedienas    22
5.  Latvijas Republikas Satversmes izveidošana    24
  Secinājumi    26
  Literatūras saraksts    27
Darba fragmentsAizvērt

Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome(turpmāk tekstā LPNP), kas darbojās Valkā un Pēterpilī, un Demokrātiskais Bloks, kura sēdeklis bija Rīgā, līdz 1918.gada rudenim bija jau plaši pašķīruši ceļu latviešu tautas neatkarības domai. LPNP Ārlietu nodaļa, dodama savam delegātam Z.Meirovicam līdz pilnvaru, lai tas varētu Sabiedrotos pārliecināt par suverēnas un nedalītas Latvijas vajadzību, 1918.g. 12. jūlijā apzīmēja Nacionālo Padomi pa Latvijas augstāko valsts iestādi. Tanī paša laikā Šveicē izdotos izdevumos Nacionālā Padome saukta par Latvijas augstāko autoritāti. Sakari bija nodibināti arī ar citām Eiropas valstīm.
Angļu ārlietu ministrs Arturs Džēmss Balfūrs jau 1918.g. 23. oktobrī oficiāli paziņoja Viņa Majestātes vārdā LPNP delegātam Zigfrīdam Meirovicam Latvijas de facto atzīšanu un to vēl rakstveidā apstiprināja tā paša gada 11. novembrī, apzīmējot LPNP par de facto neatkarīgu un publiski tiesisku iestādi un Z.Meirovicu par neoficiālās Latvijas pagaidu valdības pārstāvi. Bija sankcionēta arī neoficiālas Latvijas sūtniecības(Letish Legation) darbība Londonā. No Balfūra paziņojuma bija nepārprotami redzams, ka Anglija bija atzinusi Latvijas valsts eksistenci jau pirms 1918.gada 18.novembra.
Šos apstākļu ievērojot, rodas jautājums, vai Latvijas valsts pasludināšana nedēļu vēlāk vispār vairs bija vajadzīga. Der tomēr ievērot, ka LPNP, paceldama prasību par neatkarīgu Latvijas Valsti, tīri taktisku un reālpolītisku apsvērumu dēļ atturējās no tūlītējas un formālas valsts proklamēšanas. To mēģināja izdarīt dažas nedēļas vēlāk, bet kā lielinieku režīms, tā vācu okupācijas vara to aizkavēja.
Kad 1918. g. Oktobrī sākās sarunas par LPNP un Demokrātiskā bloka darbības apvienošanu, nekas nevarēja būt izdevīgāki, kā Nacionālās Padomes paplašināšana, jo Sabiedrotie šo latviešu pārstāvību pazina un viņu valstsvīri un diplomāti bija ar to jau sadarbojušies.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,66 €
Materiālu komplekts Nr. 1121693
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas Tautas padomes un Pagaidu valdības darbība (1919.-1920.)”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/222195

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties