Latvijas Republikas Satversmes tapšana

Secinājumi
Latvijas Republikas konstitūcijas attīstība bijis darbietilpīgs process, jo šīs konstitūcijas jeb Satversmes veidošana Latvijai bija kas jauns un vēl neizzināts, tādēļ, ka tā iepriekš nekad nebija bijusi neatkarīga un pati par sevi pastāvoša valsts.
Lai gan Latvijas Satversme sākotnēji tika izstrādāta lielā steigā, ar laiku tā tika labota un papildināta, tanī iekļautos likumus rūpīgi apsprieda un par tiem debatēja Latvijas Satversmes Sapulce. Satversmes otrā daļa, pie kuras tika daudz strādāts, tomēr netika apstiprināta, taču, es varu spriest, ka tā nevarētu būtiski ietekmēt Latvijas Republikas iekšējo attīstību, ja nu vienīgi paātrināt tautas apzināšanos par demokrātiju un tiesībām. Arī Latvijas Satversmes sapulce un lielā mērā valdošais viedoklis tiesību zinātnē 1922. gadā Satversmes otrās daļas noraidīšanu neuztvēra kā būtisku neveiksmi vai konstitūcijas nepilnību.22
Viedoklim, ka pamattiesību kataloga neiekļaušana Satversmē ir būtisks tās trūkums, gan iebilda Latvijas valsttiesību speciālisti.22
Savukārt Kārlis Dišlers ir rakstījis: ‘’Tautas suverenitātes un tiešas tautvaldības principi, uz kuriem uzbūvēta Latvijas Republikas Satversme, pilsoņu tiesību garantiju ziņā daudzkārtīgi pārsver tos deklaratīvos nosacījumus par pilsoņu tiesībām, kādi atrodami konstitucionālu monarhiju konstitūcijās. Vispārīgi es gribētu teikt, ka demokrātiskā valstī, kur ne vien teorētiski atzīts tautas suverenitātes princips, bet pilnīgi demokrātiskas vēlēšanu tiesības un tautas tieša piedalīšanās likumdošanā garantē to, ka tiesību sistēmas izveidošana un nodrošināšana nolikta pašas tautas rokās.’’23
Mans viedoklis sakrīt arī ar tāda savulaik ievērojama jurista vārdu, kā Kārlis Dišlers.
…