Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,60 (15%)
Cena ar atlaidi*:
3,39
Pirkt
Identifikators:886578
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.01.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 25 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Latvijas nacionālo interešu teorētiskais pamatojums    3
2.  Latvijas nacionālās intereses vēsturiskā kontekstā    4
3.  Latvijas nacionālās intereses 2010-2030 gadiem    5
3.1.  Ģeopolitiskie, stratēģiskie (t.sk. drošības) un citi apsvērumu un apdraudējumi    6
3.2.  Ekonomisko interešu apdraudējumi. Investīciju izaicinājumi. Vērtību sistēmas    8
3.3.  Nacionālas valsts perspektīvas un apdraudējumi. Lobiju loma Latvijā, ES    11
  Izmantotie avoti    15
  Pielikums    18
Darba fragmentsAizvērt

3.3. Nacionālas valsts perspektīvas un apdraudējumi (t.sk. nacionālā un ārvalstu kapitāla interešu sadursmju kontekstā). Lobiju loma likumdošanas procesā Latvijā un ES.
Izvērtējot nacionālas valsts perspektīvas un apdraudējumus un tieši ārvalsts kapitāla nozīmi Latvijas ekonomikā jāmin, ka būtiska loma Latvijas ekonomikas krīzē piederēja tieši ārvalsts kapitālām. Piemērām, Skandināvijas banku ekspansija Latvijā, nekontrolēta kredītu izsniegšana un nekustama īpašuma burbuļa uzpūšana ir ārvalsts ekonomisko interešu un ieguldīta kapitāla izraisītas sekas. Protams, valdībai, šo notikumu ignorēšanā, arī ir būtiskā loma. Šeit ir jāmin arī aktīva lobēšana no ārzemēm, kas sekmēja cenu bumu un „aizvēra” attiecīgām iestādēm un arī politiķiem acīs.
Nav jāaizmirst tas, ka, ja ārvalsts kapitāls bez jebkādiem šķēršļiem un noteikumiem, vienīgi pakļaujoties ārvalstu biznesmeņu interesēm, arī turpmāk ieplūdis tik nelielā valstī kā Latvija, tas faktiski atkal pakārtos sev visas ekonomiskās nozares un diktēs vietējiem uzņēmējiem ko darīt un ko nedarīt. Pie tam, kamēr ārvalsts kapitāls vismaz daļēji nebūs pakārtots valsts stratēģiskām interesēm jeb ieguldīts ražošanā vai tādās sfērās, kas ļautu Latvijai būt konkurētspējīgai, nevar sagaidīt, ka neatkārtosies augstāk minētais scenārijs kad biznesmeņi vienkārši uztaisīs kārtējo bumu un uzdzīvosies uz cilvēku vieglprātības.
Kopumā ārvalsts kompāniju lobijs Latvijā ir ievērojams un tam piemīt grandiozs spēks. Kā atzīmēja bijušais finanšu ministrs Edmuds Krastiņš ekonomistu apvienības konferencē: „Latvijas komercbanku asociācija ārkārtīgi spēcīgi lobē ārvalsts kredītiestāžu intereses, un visi pēdēja laika banku darbību regulējošie tiesību akti tika izstrādāti roku rokā ar asociācijas pārstāvjiem un kalpoja nevis Latvijas, bet ārvalsts banku īstermiņa interesēm” .
Daži analītiķi uzskata, ka lobētāji ieiet gandrīz visās valsts struktūrās – pat savulaik valsts prezidenta stratēģiskajā padomē varēja saskaitīt vismaz 4 cilvēkus (no 8), kas savu „algu” saņēma no ārvalsts banku vai starptautisko organizāciju puses . Tāpēc pastāv ļoti liela iespēja, ka lobētāju darbības rezultātā nākotnē var tikt privatizēti un pārdoti ārzemniekiem daži Latvijas nacionālie uzņēmumi, piemērām „Latvenergo” vai „Latvijas valsts meži”, jau nerunājot par „AirBaltic”. Kredītus no SVF taču kaut kā ir jāizmaksā, un pārdodot valsts īpašumus var kādu naudiņu dabūt.
Situācija ar lobēšanu ES likumdošanas institūcijās arī ir nopietna. Ar katru gadu pieaug lobētāju skaits un viņu ietekme uz likumdošanas procesu ES. Pašreizējie aprēķini norada uz to, ka Briselē uzdarbojas ap 15 000 lobētāju un 2 500 lobētāju organizāciju. Tapāt, kā Latvijā lobētāji Briselē mēdz arī darboties neētiski vai nelikumiski un, kas īpaši svarīgi, tie varas pārstāvji, kurus lobētāji mēģina ietekmēt mēdz arī piekrist palīdzēt lobētājiem par attiecīgu summu. To pieradīja kārtējais skandāls, par kuru paziņoja 2011. gada 20. martā „The Sunday Times”. Tika atklāts, ka trīs Eiropas Parlamenta deputāti (Strasser, Severin un Thaler) ir pieņēmuši no žurnālistiem, kas nosaucās par lobētājiem, slēptus maksājumus par grozījumu izvirzīšanu banku noteikumu direktīvā, kas paredzēja mazināt patērētāju aizsardzības iespējas. Kā zināms direktīvas jāiestrādā visu ES valstu nacionālajos normatīvajos aktos. Respektīvi, ja pieņemt, ka tie būtu īstie lobētāji un direktīva stātos spēkā, tad, iedzīvotājiem neizdevīgais, lobēšanas rezultāts jau atkal darbotos Latvijas tiesību sistēmā un arī citās ES valstīs. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas nacionālās intereses”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/886578

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties