Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,49
Ietaupījums:
0,99 (18%)
Cena ar atlaidi*:
4,50
Pirkt
Identifikators:588169
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.04.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 21 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    5
1.  Teorētiskā daļa    6
1.1.  Latvijas kino vēsture    6
1.1.1.  20. – 30. gadi    7
1.1.2.  Padomju Latvija (40. – 90. gadi)    8
1.1.3.  1991.-2008. gads    10
1. 2.  Projekts - Latvijas filmas bibliotēkās    11
1.3.  Latvijas mākslas filmu žanri    12
1.4.  Kinofestivāls Lielais Kristaps    14
1.5.  Latvijas mākslas filmu informācijas centri    16
1.5.1.  Rīgas kino muzejs    16
1.5.2.  Kino pilsētiņa „Cinevilla”    16
1.5.3.  Rīgas kinostudija    17
2.  Praktiskā daļa    18
2.1.  Vidusskolēnu attieksme un ieinteresētība Latvijas kino    18
2.1.1.  Latvijas mākslas filmas vidusskolēnu vērtējumā    21
2.1.2.  Mākslas filmu uzplaukuma periods vidusskolēnu vērtējumā    22
2.1.3.  Ģimnāzistu iecienītākais Latvijas mākslas filmu žanrs    22
2.1.4.  Vidusskolēnu vīzija par Latvijas mākslas filmu nākotni    23
2.1.5.  Vidusskolēnu attieksme pret Latvijas kinofilmu festivālu “Lielais Kristaps”    24
2.2.  Populārākās Latvijas mākslas filmas no vidusskolēnu viedokļa    25
2.2.1.  Vidusskolēnu vidū populārāko Latvijas mākslas filmu tops    25
  Secinājumi un priekšlikumi    28
  Izmantoto informācijas avotu saraksts    29
  Pielikumi    31
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Kabeļtelevīzija, Internets un citi kanāli, caur kuriem pieejamas tik daudzas filmas no dažādām valstīm, dažādās valodās, pēdējā gadu desmitā nav nekas jauns un neparasts. Kino nozare gadu laikā ir mainījusies – no pārraidēm tikai kinoteātros uz pārnēsājamu formātu ierakstiem, kurus katrs interesents var aplūkot sev vēlamā laikā un gaisotnē; no dažām filmām gadā līdz tik plašam piedāvājumam, ka nav iespējams visam izsekot līdzi. Kur šajā nozarē ir Latvijas kino? Vai mūsdienu latviešu jaunieti vispār interesē pašmāju filmas, ja „Holivuda” piedāvā daudz vairāk un sekot līdzi citu valstu noteiktajām tradīcijām un kultūrai ne retajam kļuvis par ierastu lietu?
Tēmas izvēli galvenokārt iespaidoja fakts, ka pēdējā laikā starp vidusskolēniem autore sadzirdējusi nicinošu attieksmi gan pret Latvijas mākslas filmām, gan kino kā nozari šajā valstī. Paredzams, ka ekonomiskās krīzes ietekmē tuvākajā laikā daudz jaunu filmu netiks uzņemtas, bet ir svarīgi atskatīties uz tām, kas kinematogrāfijas vēsturē atstājušas ievērojamus panākumus.
Pētāmo filmu klāsts ietvers periodu no pirmās uzņemtās mākslas filmas 1913. gadā līdz 2010. gadam. Aprakstiem izvēlētas tiks tikai Latvijas mākslas filmas. Lai analizētu kino popularitāti, tiks aplūkoti dažādi piemēri gan žanru, gan laika izpratnes ziņā, kā arī veikta anketēšana un respondentu viedokļu apkopošana.
Darba mērķis: Izpētīt Latvijas mākslas filmu attīstību laika gaitā un uzzināt kuras šobrīd no Latvijas mākslas filmām vidusskolēnu vidū ir vispopulārākās.
Darba uzdevumi:
1. Izzināt un apkopot materiālus par Latvijas kino vēsturi un filmu veidotājiem.
2. Apkopojot un izanalizējot visu respondentu viedokļus, noskaidrot vidusskolēnu attieksmi un informētību par Latvijas mākslas filmām.
3. Balstoties uz iegūtajiem datiem, izveidot Latvijas populārāko filmu topu - vidusskolēnu vidū.
Pierādāmā hipotēze: Mūsdienās vidusskolēni nav pietiekami informēti par Latvijas kino norisēm un jaunākajām mākslas filmām.
Darba metodes:
1. Literatūras izpēte
2. Anketēšana
3. Statistiskā datu apstrāde
Darba uzbūve: Darbs sastāv no ievada, anotācijas, teorētiskās daļas, pētnieciskās daļas, izmantoto informācijas avotu saraksta un pielikuma.

1. Teorētiskā daļa
1.1. Latvijas kino vēsture
Ir grūti datēt konkrētu datumu, kad Latvijā uzfilmēti pirmie kino kadri, jo līdz pat 1. pasaules karam ar to nodarbojās tikai amatieri. Pirmais profesionālais latviešu kinooperators Aleksandrs Stanke 1910. gadā uzņem skatu īsfilmu par Rīgas ievērojamākajām vietām, cara Nikolaja otrā ierašanos Rīgā un Pētera pirmā pieminekļa atklāšanu. Savukārt, Eduards Tisē, tiek uzskatīts par pirmo kara kinooperatoru Latvijā, kas 1914. gadā uzfilmēja vācu flotes uzbrukumu Liepājai (15).

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas mākslas filmu popularitāte vidusskolēnu vidū”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/588169

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties