Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:380314
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Situācija Latvijas lauksaimniecībā    4
1.1.  Lauksaimniecības vieta tautsaimniecībā    4
2.  ES pasākumi lauksaimniecībai un laukiem    2
2.1.  Kopējā lauksaimniecības politika Latvijā    2
2.1.1.  Tiešie maksājumi    2
2.2.  Strukturālie fondi    3
2.2.1  Atbalsts zivsaimniecībai    5
3.  Nacionālais atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai    7
3.1.  Valsts atbalsts – subsīdijas    7
3.2.  Tirgus veicināšanas pasākumi    13
3.3.  Kredītpolitika    14
3.4.  Nodokļi    15
3.4.1.  Uzņēmuma ienākuma nodoklis    16
3.4.2.  Iedzīvotāju ienākuma nodoklis    16
3.4.3.  Pievienotās vērtības nodoklis    16
3.4.4.  Nekustamā īpašuma nodoklis    17
3.4.5.  Akcīzes nodoklis    17
4.  Lauksaimnieciskās ražošanas galvenie rādītāji 2005. gadā    18
4.1.  Graudaugi    18
4.2.  Kartupeļi    19
4.3.  Piens    20
4.4.  Cūkgaļas ražošana    23
4.5.  Liellopu gaļas ražošana    26
  Secinājumi    27
  Izmantotā literatūra    29
Darba fragmentsAizvērt

Kopš ES un valsts atbalsta maksājumu ieviešanas ir palielinājies ne tikai atbalsta pretendentu loks, bet arī paplašinājusies un dažādojusies lauksaimnieciskā aktivitāte. To var skaidrot gan ar dažādajiem atbalsta veidiem, gan ar atbalsta apjoma pieaugumu.
Pēc ES paplašināšanās Latvijas lauksaimniecības un to pārstrādes produktu realizācijas vērtība ES kopējā tirgū 2005.gadā kopumā palielinājusies par 87 % (114,5 milj. Ls), salīdzinot ar 2004.gadu, savukārt salīdzinot ar 2003.gadu, ES dalībvalstīs pārdotās produkcijas vērtības apjoms palielinājies 2,8 reizes.
Kopš 2003. gada, kad tika parakstīts pievienošanās līgums ES, ir novērojama straujš lauksaimniecības pieaugums, pieaugot lauksaimnieku ienākumiem, ražošanas tempiem, eksportam u.c. Šo pozitīvo tendenci ir veicinājuši ES atbalsta izmantošana Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.
Pēc CSP datiem iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms Latvijā 2005. gadā sasniedza 937,3 milj. latu, kas liecina par 10,2 % IKP pieaugumu salīdzinājumā ar 2004. gadu. Lauksaimniecības nozarē PV (pievienotā vērtība) pieauga līdz 204,7 milj. latu, jeb par 6,9 % salīdzinājumā ar 2004. gadu.
Lauksaimniecības un medniecības daļa nacionālajā kopproduktā bija 2,6%. Lauksaimniecības nodarbināto produktivitāte joprojām ir daudz zemāka nekā vidēji ES-15 un ES-25, 2005. gadā ir novērojama produktivitātes pazemināšanās.
KLP attīstās dinamiski, un politikas piemērošana ir ievērojams izaicinājums jaunajām
ES dalībvalstīm. KLP tiek kritizēta par pārlieku dāsno palīdzību lauksaimniekiem, kuri dod
salīdzinoši mazu ieguldījumu ekonomikā. Daļa no sabiedrības KLP uzskata par monolītu,
negrozāmi izveidotu politisku sistēmu, kas balstīta uz nodokļu maksātāju naudu, lai palīdzētu
mazām izredzēto cilvēku grupām, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību. Nesen notikušās KLP
reformas ir vērstas uz to, lai lielāku uzmanību veltītu dabas resursu, lauksaimniecības un lauku teritoriju ilgtspējīgai attīstībai ES.
Kopš ES un valsts atbalsta maksājumu ieviešanas ir palielinājies ne tikai atbalsta pretendentu loks, bet arī paplašinājusies un dažādojusies lauksaimnieciskā aktivitāte. To var skaidrot gan ar dažādajiem atbalsta veidiem, gan ar atbalsta apjoma pieaugumu.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties