Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,42 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,07
Pirkt
Identifikators:555007
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.04.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Vispārējais lauksaimniecības stāvoklis pēc kara    3
2.  Agrārā reforma    5
3.  Sagatavošanās kolektivizācijai    9
4.  Nodokļu un nodevu politika    11
  Izmantotās literatūras saraksts    14
Darba fragmentsAizvērt

2.pasaules kara rezultātā Latvija nokļuva PSRS varā. Atgriežoties 1940. 1941.gada LPSR vadītājiem, tika turpināta arī jau iepriekš iesāktā lauksaimniecības politika. 1940.gada 29.jūlijā tika pieņemts „Likums par zemi”, ar kuru visa zeme tika pasludināta par valsts īpašumu, bet visas platības, kas lielākas par 30ha, tika ieskaitītas valsts zemes fondā, paredzot to izdalīšu jaunsaimniekiem. Vācu okupācijas laikā jaunsaimnieku zeme tika atdota atpakaļ to iepriekšējiem īpašniekiem, un padomju vara vēlējās pēc iespējas ātrāk šo zemes reformu turpināt. Šoreiz tika noteikts, ka zemi griezīs nost ne tikai pāri 30 ha, bet pēc apstākļiem – 20-30 ha. Arī jaunveidojamās saimniecības tika paredzēts veidot lielākas – 10ha vietā 15 ha.
Sākumā ir jānoskaidro, kāpēc šī zemes reforma vispār tika veikta. Viens no mērķiem, ko vara centās sasniegt, bija vēlme gūt iedzīvotāju atbalstu. Padomju zemes reforma tai laikā bija samērā populāra. Uz laukiem vēl 1940.gadā bija diezgan strādnieku, kuri vēlējās iegūt sev zemes gabalu, taču viņiem nebija tam līdzekļu. Būtībā visi tie, kuri vēlējās strādāt laukos, taču nebija saimnieki, vēlējās par tādiem kļūt. Padomju vara šo iespēju sniedza un šī zemnieku daļa sākotnēji bija pateicīga. Par šādu nolūku liecina arī J. Kalnbērziņa sniegtā runa 1944.gada 25.-26.augusta LKP plēnumā Ludzā: „[..] ieskaitīt [..] nevis – 30 ha, bet no 20-30 ha pēc kvalitātes un izvietojuma labāko zemju. Tas skars 25-27% Latvijas zemnieku saimniecību, bet pietuvinās Padomju Latvijai ap 70% zemniecības.” Taču šāda noteiktība zemniecības atbalstu liekas apšaubāma laikā, kad zemes reforma vēl bija tikai iesākusies. Šāds skaitījums tomēr nozīmē, ka padomju maz rūpēja to iedzīvotāju viedoklis, kuriem zeme tika atņemta, pie tam atņemta bez atlīdzības. Šīs saimniecības sāka arī dēvēt par budžiem. Zeme tika atņemta arī tādām īpašām kategorijām kā „tautas ienaidnieki” un „vācu līdzskrējēji”. Zemes reforma tātad vērsās pret kategorijām, kuras padomju vara uzskatīja par saviem ideoloģiskajiem ienaidniekiem – tiem, kuri traucēs uzcelt komunisma sistēmu. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas lauksaimniecība no 1944.-1949.gadam”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/555007

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties