Latvijas inovatīvās infrastruktūras analīze

Uzņēmējdarbības uzņēmumu pētnieku īpatsvars joprojām ir ārkārtīgi zems un, lai gan nodarbinātība zināšanu ietilpīgās aktivitātēs pieaug lēnām, tā joprojām ir zemāka par ES vidējo rādītāju. Patiesībā Latvija cieš no ievērojama absolventu aizplūšanas un pētniecības citās valstīs, daudzi zinātnieki dod priekšroku savas karjeras turpināšanai ārzemēs. Valsts nespēj piesaistīt ievērojamu skaitu nevalstisko organizāciju pētniecības un inovācijas jomā, un jau tā mazo skaitu ārvalstu doktorantu skaits vēl vairāk samazinās. Valsts inovāciju sistēmu nopietni ietekmē zemi zinātniskie rezultāti (zinātnisko publikāciju īpatsvars 10% un samazinās) un zemas licences un patenta ieņēmumi. Turklāt valstij jāuzlabo augstākās izglītības sistēmas kvalitāte un jārisina nepieciešamība labāk pielāgot Latvijas pētniecību vietējās rūpniecības vajadzībām, vienlaikus stiprinot pēdējo spēju attīstīt pētniecības un inovācijas darbības. Publiskā un privātā sektora zinātniskā sadarbība ir ļoti zema, un ārvalstu saistīto uzņēmumu ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ir samazinājušies, lai atbalstītu specializāciju zināšanu ietilpīgās un uz inovācijām balstītās nozarēs. Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu rezultāti, kas iegūti vairākās universitātēs, joprojām ir nelieli, lai gan nesenie pasākumi, piemēram, viedās specializācijas stratēģijas izstrāde un izmaiņas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības tiesiskajā regulējumā, varētu uzlabot to ietekmi un palielināt pašreizējo zemo pētījumu rezultātu komercializāciju.…