SECINĀJUMI
• Jāsecina, ka sakarā ar Latvijā īstenoto ekonomisko politiku, kā arī ar ražošanas un citas attīstības ierobežotām iespējām, valsts ārējā tirdzniecībā importa apjomi vēsturiski vienmēr pārsniedza eksporta apjomus.
• Secināms, ka kopš 2008. gada oktobra ir vērojama tendence eksporta īpatsvaram palielināties savukārt importa īpatsvaram - samazināties, joprojām importa apjomiem pārsniedzot eksporta apjomus.
• Jāsecina, ka globālā finanšu krīze atstāja būtisku ietekmi uz Latvijas eksportu un importu. Rezumējot var teikt, ka Latvijas ārējās tirdzniecības saldo no 2000. gada līdz 2011. gadam ir bijis negatīvs, jo importa apjomi ir bijuši vienmēr lielāki nekā eksporta apjomi. 2007. gadā pat sasniedzot - 3.7%. Latvijas ārējā tirdzniecība 2008. gadā kopumā ir samazinājusies - gan eksporta, gan importa mazināšanās tendence, kas kļuva izteiktāka gada beigās, reizēm mazinoties tirdzniecības bilances deficītam jeb importa pārsvaram pār eksportu. 2009. gadā samazinājās gan eksporta, gan importa apjomi, kam par iemeslu bija pasaules finanšu krīze. Taču ar laiku ārējās tirdzniecības apjomi pieauga un jau 2011. gadā sasniedzot gandrīz tikpat lielus eksporta un importa apjomus kā 2007. gadā.
• Jāsecina, ka laika periodā no 2000. gada līdz 2011. gadam svarīgākās preces Latvijas importā bija parastajiem metāliem un to izstrādājumiem, kam sekoja minerālie produkti un lauksaimniecības un pārtikas preces. Parasto metālu un to izstrādājumi katru gadu satur aptuveni no 20 – 25 % no kopējām svarīgākajām importa precēm.
• Jāsecina, ka svarīgākā eksporta prece, laika periodā no 2000. gada līdz 2011. gadam, Latvijā bija koks un koka izstrādājumi, 2000. gadā tie sastādīja aptuveni 43% no kopējā minētajām precēm, taču katru gadu to īpatsvars samazinājās un jau 2008. gadā bija vien 28%. Minētais vedina pie vēl kāda secinājuma - šādu īpatsvaru samazinājums ir noticis, jo Latvijas tirgū eksportā ir notikusi diversifikācija.
…