Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,49 (11%)
Cena ar atlaidi*:
4,00
Pirkt
Identifikators:395000
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 25.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Savā darbā izvēlējos apskatīt galvenās Latvijas ārpolitiskās norises, tendences un attiecības kādas pastāvēja 20. – 30. gados. Lai apskatītu ārpolitikas tendences, es vēlējos arī aplūkot Latvijas ārlietu ministrijas un ārpolitiskā dienesta izveidošanos to nelielo vēsturi un pieredzi šajā laika posmā, struktūru un redzamākās personības, kas veidoja Latvijas starptautisko vēsturi, līdz ar to arī apskatot Latvijas mūsdienu diplomātijas un ārpolitikas tradīciju aizsākumus.
Tieši Latvijas ārpolitiskajai darbībai un aktivitātei ir liela nozīme Latvijas ceļā uz neatkarību, ārlietu ministrijas darbs šajā laika posmā var tikt uzskatīts par vienu no vissvarīgākajiem.

1. Ārpolitiskais dienests un ārlietu ministrija.
1.1. Izveide un darbība.

Jau 1917. gadā Šveicē sāka darboties Latviešu informācijas centrs, kurā darbojās ārzemju latvieši. 1916. gada beigās J. Zālītis nodibināja arī latviešu draugu biedrību Lielbritānijā.
1917. gada oktobrī radās doma par Pēterburgas Latviešu informācijas biroja izveidi, ko izteica toreizējais Krievijas valsts domes deputāts J. Goldmanis un šo ideju īstenot aicināja J. Seski . Šī biroja uzdevumi bija sakaru izveidošana ar sabiedroto un neatkarīgajām valstīm, to pārstāvjiem, iepazīstināt tos ar latviešu ekonomisko, sociālo un politisko stāvokli, kultūru, politiskajām nostādnēm – tiekšanos pēc pašnoteikšanās un šajā laikā vēl tikai pēc lielākas autonomijas.
Šāds birojs tika izveidots un tas uzsāka savu darbību 1917. gadā 18. oktobrī J. Seska un J. Goldmaņa vadībā izstrādājot pirmos paziņojumus ārvalstu pārstāvjiem, tādejādi veidojot pirmos tik svarīgos latviešu diplomātiskos kontaktus.
Taču šajā laikā latviešiem nebija vienotas nacionālas pārstāvniecības, līdz ar to nebija tiesiska pamatojuma, iespējas pārstāvēt latviešu tautas intereses un prasības. Šāda pārstāvniecība tika izveidota 1917. gada 17. novembrī Valkā, Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, kas savā pirmajā sesijā 16.-19. novembrī lēma par organizatoriskiem jautājumiem, arī par Ārlietu nodaļu dibināšanu, kuras darbību tika nolemts turpināt no Petrogradas. Šīs nodaļas dibināšanu var uzskatīt par latviešu nacionālā diplomātiskā dienesta pirmsākumu. Šīs nodaļas priekšsēdētājs bija J. Goldmanis. Tās locekļi bija arī J. Rancāns, O. Nonācs, A. Bergs un A. Dobelis. Pirmie delegāti tika nosūtītu uz Lielbritāniju (J. Kreicbergs), ASV (Z. Meierovics) un Franciju (J. Čakste) .

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas ārpolitikas tendences 20.–30.gados”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/395000

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties