Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:141170
 
Vērtējums:
Publicēts: 20.07.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Neatkarīgas agrārpolitikas pamatojums    3
2.  Agrārpolitikas vieta nacionālajā saimniekošanas politikā    3
3.  Agrārpolitikas valstiskās politikas līmeņa nesēji Latvijā, ES    3
4.  Internacionālie līgumi    5
5.  Pašapgādes attīstība, cenas un agrārie tirgi Latvijā, un ES    7
6.  Būtiskākie tirgus politikas instrumenti    8
6.1.  Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss    8
6.2.  Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves    8
6.4.  Valsts fiskālais stāvoklis    9
7.  Agrārstruktūr politika un lauku reģionu attīstība    9
7.1.  Statistiskie reģioni    9
7.2.  Īpaši atbalstāmie reģioni    10
7.3.  Reģionālais fonds    10
Darba fragmentsAizvērt

Agrārpolitika veido daļu no valsts saimnieciskās politikas. Tās funkcijas:
Nodarbina valstī dzīvojošos iedzīvotājus
Nodrošina lauku vides sakārtotību
Nacionālo apgādi
Jo neatkarīgāka ir agrārpolitika, jo valsts ir neatkarīgāka no citu valstu politikas un nav nepieciešams importēt preces, kuras ražo valstī.
Kopš deviņdesmito gadu vidus valstī ir vērojama izaugsme. Laika periodā no 1996. Gada līdz 2000. Gadam IKP ir palielinājies par 25,6% jeb vidēji gadā par 4,7% . šajos gados IKP Latvijā ir pieaudzis aptuveni divas reizes straujāk nekā ES un pusotras reizes straujāk nekā ES kandidātvalstīs. Pamazām sāk samazināties starpība starp Latvijas un ES IKP uz vienu iedzīvotāju. Tas, rēķināts pirktspējas paritātes vienībās pēc Eurostat datiem, 2000. Gadā Latvijā bija 29% no ES vidējā (1996. Gadā – 25%).
Aktivitāte pieaug gandrīz visās nozarēs. Vairāk nekā ¾ no šī pieauguma nodrošina 4 nozaru – apstrādes rūpniecības, tirdzniecības, komercpakalpojumu un transporta un sakaru – attīstība.
2.Agrārpolitikas vieta nacionālajā saimniekošanas politikā.
Agrārpolitika nosaka lielā mērā valsts labklājību. Pakāpeniski samazinoties mazo zemnieku saimniecību skaitam, un palielinoties kooperatīviem tādējādi radot politiku, kas vērsta uz lielajām saimniecībām ir daudz atbalstošāka, jo konkurence samazinās un lielāku uzmanība tiek pievērsta šīm saimniecībām. Līdz ar to agrārpolitikas loma valsts politikā veidojas daudz pilnīgāka, konsekventāka. Agrārpolitikas vietu valstī nosaka attiecībā pret valsts zemnieku saimniecību daudzumu un tās ražošanas apjomu.
2001. gada laikā Latvijas integrācijas process Eiropas Savienībā arvien vairāk ir apliecinājis savu nozīmīgumu Latvijas ekonomikas stiprināšanā un izaugsmes nodrošināšanā. Var droši teikt, ka Eiropas Savienība Latvijai ir nevis pašmērķis, bet gan papildu dzinējspēks attīstībai.
Savukārt ES valstis 2001. gadā ir pildījušas savu ieceri: līdzās paralēli notiekošajām kopējo institūciju un politiku reformām, kā arī eiro ieviešanai, tās ir turpinājušas uzsākto ES paplašināšanās “projektu”.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties