Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,42 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,07
Pirkt
Identifikators:285696
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 8 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  PIEJŪRAS AINAVZEMES APRAKSTS    5
2.  VIDZEMES PIEKRASTE    8
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    13
  PIELIKUMS    14
Darba fragmentsAizvērt

Vidzemes akmeņainā jūrmala
Dabas liegums "Vidzemes akmeņainā jūrmala" atrodas Limbažu rajona Salacgrīvas un Liepupes pašvaldību teritorijā. Ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta sastāvdaļa un ietver 12 kilometrus garu jūras krasta posmu no "Dzeņiem" līdz Tūjai 3370 ha lielā platībā. 2004. gadā tas iekļauts Eiropas Savienībā aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000"tīklā un tiek apsaimniekots saskaņā ar 2004. gadā apstiprināto dabas aizsardzības plānu.
Smilšakmens atsegumi jūras krastā. Dabas liegums "Vidzemes akmeņainā jūrmala" ir vienīgā vieta Baltijas jūrā, kur jūras krastā apskatāmi smilšakmens atsegumi. Tie veidojušies pirms 350-380 miljoniem gadu, devona periodā.
Pie Ķurmraga un Runkuļraga apskatāmas līdz 8 m dziļas nišas un grotas, kuras izskalotas vētru laikā.
Jūras piekrastes akmeņainie sēkļi. Dabas liegums ir bagāts ar dažāda lieluma laukakmeņiem. Tos uz šejieni pirms 13-10 tūkstošiem gadu ir atnesis ledājs. Akmeņainā pludmale visa lieguma teritorijā ir 20-40 m plata. Visiespaidīgākā tā ir no Runkuļraga līdz Dzeņiem. Tālu jūrā iestiepjas arī piekrastes sēkļi ar laukakmeņu vaļņiem un krāvumiem.
Meži aizņem lielāko daļu no dabas lieguma sauszemes teritorijas. Jūras tuvumā tipiskas ir mežainas jūrmalas kāpas. Mežu bioloģisko daudzveidību šeit palielina starpkāpu ieplakās izveidojušies pārmitrie meži - slapjā gārša, slapjais damaksnis. Īpatnējie mitruma un gaismas apstākļi ir nepieciešami retu sugu (sūnu Hellera ķīļlape un gludā nekera, ķērpju kaķpēdiņu artonija un kastaņbrūnā artonija, sēnes lapkoku svečtursēne, kukaiņi bērzu briežvabole u.c.) pastāvēšanai.
Lielākā augu daudzveidība ir neielabotās sausās un mēreni mitrās pļavas. Īpaši nozīmīgas ir parkveida pļavas ar atsevišķiem veciem, saules apgaismotiem ozoliem. Tie ir mājvieta retām kukaiņu sugām, piemēram lapkoku praulgrauzim.
Liegumā esošie jūras piekrastes akmeņu sēkļi, daudzgadīgi augāji akmeņainās pludmalēs, smilšakmens atsegumi, mežainās jūrmalas kāpas, mēreni mitras pļavas, parkveida pļavas u.c. dzīvotnes ir gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā aizsargājami biotipi.
Kultūrvēsturiski ši teritorija saistās ar buru kuģu būvi, tāljūru braucēju ievērojamām dzimtām un piekrastes zvejniecības tradīciju attīstību.
Pa lieguma ceļiem aizliegts braukt ar jebkādiem transporta līdzekļiem. Celt teltis un kurināt ugunskurus atļauts tikai norādītajās vietās. [7]

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,41 €
Materiālu komplekts Nr. 1242031
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvijas ainavu rajonēšana. Piejūra”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/285696

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties