Latvija - no vēsturiskiem veidojumiem līdz neatkarīgai valstij

Latvijai, tāpat kā daudzām valstīm, ir sava vēsture. Katrā teritorijā ir bijuši dažādi vēsturiski veidojumi, kas nomainījuši viens otru mainoties zemes saimniekiem – valdniekiem.
Livonija (viduslat. Livonia. vācu Livland) - feodālu valstu savienība Baltijā 13. - 16.gs. 12. un 13.gs. mijā par Livoniju sauca tikai lībiešu apdzīvotās zemes gar Daugavas un Gaujas lejteci. 13.gs. šo nosaukumu sāka attiecināt arī uz latgaļu, kuršu, sēļu un igauņu zemēm, ko iekaroja krustneši. Lielākā no Livonijas valstīm bija Livonijas ordeņa valsts. Pārējā Livonijas teritorija bija sadalīta starp Rīgas arhibīskapiju, Kurzemes, Tērbatas un Sāmsalas-Vīkas bīskapijām. Formāli Livonija atradās Romas pāvestu un Vācijas ķeizaru virsvadībā, bet faktiski to pārvaldīja Livonijas ordenis. Livoniju kā valstu savienību likvidēja Livonijas kara sākumposmā. 28.11.1561. ordeņa mestrs, arhibīskaps un Livonijas kārtu pārstāvji zvērēja uzticību Polijas karalim Sigismundam II Augustam. Bijušajā Livonijas teritorijā izveidojās Kurzemes un Zemgales Hercogiste un Pārdaugavas Hercogiste, bet Z-Igauniju iekaroja Zviedrija.
Zobenbrāļu ordenis (vācu Schwertbrūderorden) - Livonijas bīskapa Alberta un Cisterciešu ordeņa abata Teodoriha 1202.g. nodibināts bruņinieku ordenis Livonijas iekarošanai. Zobenbrāļu ordeņa statūti tika sastādīti pēc Templiešu ordeņa statūtu parauga. Pēc krustnešu sakāves Saules kaujā 1236.g. Zobenbrāļu ordeņa paliekas 1237.g. pievienoja Vācu ordenim.

…