Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
0,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:379419
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.04.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas valsts, dibināta 1918. gada 18. Novembrī, tikusi galā ar visiem ārējiem ienaidniekiem, 1920. gadā varēja sākt attīstīties.
1920. gada aprīlī Latvijā notiek pirmās, brīvās, vispārējās veeleesanas. Jāizvēl 152 pārstāvji, kuri izstrādās valsts pamatlikumu- satversmi. Šos pārstāvjus nosauc par ‘’Satversmes sapulci’’.
Satversmes sapulce sāk darbu 1920. gada 1. Maijā un par tās priekšsēdētāju ievēl J. Čaksti.
1920. gada 16. septembrī Satversmes sapulce pieņem likumu par agrāro reformu. Likums pasludināja Muižu zemes par valsts īpašumu. Muižu zemi valsts sadala jaunsaimniecībās ne lielākās par 22 hektāriem.
Šis likums nostiprina Latvijas valsts pamatus un novērš komunisma draudus.
1920. gadā Latvijā ir ap 140000 lauku sētu, bet 1935. gadā to jau ir 275000.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pabeidz izstrādāt valsts pamatlikumu- Satversmi. Latvijas satversme sastāv no trīs pamatdomām republikānisma, demokrātiskuma un parlamentārisma. Tajā pašā gadā beidz pastāvēt satversmes sapulce un notiek pirmās saeimas vēlēšanas.
Strauji sākas Lauksaimniecības atdzimšana. Palielinās aramzemes platība no 1,7 mlj. Ha. Līdz 2,1 milj. Ha. 1935. gadā. Pirms kara Maizes labību Latvijā ieved no Krievijas, bet 1935. gadā Latvija jau izved uz ārzemēm 87000t. rudzu un 30000t. kviešu. Latvija bija trešajā vietā Eiropā cūku skaita ziņā uz 100 iedz. un otrajā vietā zirgu skaita ziņā.
Rūpniecībā pēc kara bija loti bēdīgs stāvoklis, gandrīz visas iekārtas bija izvestas uz dziļiem Krievijas nostūriem. Pirms kara Latvijā bija 94000 strādnieku, bet 1920. gadā tikai 20000. Savukārt 1939. gadā rūpniecība strādā jau 97000 cilvēku. Svarīgākās nozares bija: Mežrūpniecība, metālapstrāde un tekstilrūpniecība.
Parlamentārajā periodā visnozīmīgākie sasniegumi bija kultūrā un izglītībā. 15% no visiem valsts ienākumiem tiek tērēti izglītībai. Lasītpratēju skaits pieaug no 78,5% līdz 92,4%. Latvija ieņem pirmo vietu Eiropā studentu skaita ziņā. Izglītība Latvijā ir pieejama visiem sabiedrības slāņiem un vidējā izglītība ir par velti, pilnīgā pretstatā tam, ko pēc gadiem sludinās komunistu propaganda.
Parlamentārais laikmets ilgst no 1920- 1934. gadam .
Pirmais Latvijas prezidents ir Jānis Čakste no 1922. līdz savai nāvei 1927. gadā. Pēc viņa par prezidentu ievēl Gustavu Zemgalu no 1927. līdz 1930. gadam. Trešais Latvijas prezidents ir Alberts Kviesis no 1930. līdz 1936. gadam. Viņa laikā notiek lielākās pārmaiņas valsts dzīvē.
Parlamentārajā periodā nomainās 19. valdības ar vidējo mūžu 10 mēneši. Tas izskaidrojams ar demokrātijai raksturīgo valdības lielo sadrumstalotību un nespēju atrast kompromisus. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −1,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1179031
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties