Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,58 (13%)
Cena ar atlaidi*:
3,91
Pirkt
Identifikators:310735
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.04.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 17 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Torņu otrajos stāvos tēlnieku darbnīcas. S. Kerbedzs bija liels mākslas mīļotājs un mecenāts. Šajā nozīmē domājams, noteicošā loma bijusi viņa otrajai sievai, kura bijusi māksliniece (Novadnieks, 2001, 9).
S. Kerbedzs par saviem līdzekļiem uzturēja mākslinieku jaunrades namus, materiāli pabalstīja māksliniekus. Līdz ar to savu Riebiņu muižu Kerbedzi bija pārvērtuši par mākslinieku jaunrades un atpūtas namu. Te viss bija iekārtots tā, lai mākslinieki varētu radoši strādāt un patīkami atpūsties. Riebiņu pils muižas zālē, kas atradās ēkas otrā stāva vidusdaļā, bija iekārtota darbnīca gleznotājiem. Visa šīs zāles siena, kas uz dārza pusi, bija no stikla. Darbojās liela bibliotēka un mūzikas salons. Kapela dienvidu gala torņa apakšstāvā. Uzturēšanās pilī māksliniekiem par brīvu.
Mākslinieki strādāt un atpūsties šurp brauca no Pēterburgas, Maskavas, Viļņas, Varšavas, Krakovas u. c. vietām. (Novadnieks, 2001, 9, 10).

Secinājumi
1. 19. gadsimts ne tikai Latgales arhitektūrā, bet arī visā Latvijas piļu arhitektūrā ienāca kā galvenā iezīme - historisms, kura pamatā tika izmantoti visu iepriekšējo gadsimtu stilu formas, kas tika pārveidotas, interpretētas jaunās arhitektoniskās izpausmēs.
2. Daugavpils rajona piļu arhitektūras attīstībā tolaik svarīgu lomu nospēlēja 1861. gadā dzimtbūšanas atcelšana, pēc kuras sāka strauji attīstīties rūpniecība, tirdzniecība, kas visādā veidā veicināja piļu celtniecību. Zīmīgs fakts, ka tieši šajā Daugavpils apkārtnē salīdzinoši ar citiem rajoniem ir visvairāk saglabājušās pils celtnes.
3. Krāslavas rajonā ir saglabājušās tikai nedaudzas historisma laika celtnes, jo vairākas no tām tikušas pilnībā sagrautas revolūciju un karadarbības rezultātos. Ir palikušas tikai drupas, kā histosirma laikmeta atbalsis.
4. Preiļu rajona piļu celtniecību un attīstību veicināja grāfu Borhu un Kerbedzu dzimtas pēcteču ietekme. Viņi ne tikai sekmēja jaunu stilu ieviešanu piļu arhitektūrā, bet arī mērķtiecīgi un visai daudzsološi attīstīja kultūras un mākslas dzīvi tā laika apkārtnē.
5. Latgalē kādreiz celtais un veidotais saglabājies mazāk, bet nav noliedzama tās muižu arhitektūras daudzveidība un savdabība.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latgales piļu arhitektūra 19.gadsimtā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/310735

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties