Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,81 (18%)
Cena ar atlaidi*:
3,68
Pirkt
Identifikators:671659
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.04.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Anotācija    2
  Ievads    5
1.  Aristotelis    6
2.  Nikomaha Ētika    7
3.  Laimes jēdziens    8
4.  Tikumības jēdziens    11
4.1.  Drošsirdība    13
4.2.  Saprātīga mērenība jeb bauda    15
4.3.  Devība    16
4.4.  Cēlsirdība    18
  Secinājumi    20
  Izmantotā literatūra    21
  Pielikumi    22
Darba fragmentsAizvērt

Būt pārmērīgam un tērēt vairāk nekā vajag – tā rīkojas, kā jau teikts, plātīgs nejēga. Gadījumos, kas neizceļas ar nozīmību, viņš grib spīdēt ar savu naudu un dižojas, piemēram, savus draugus cienādams kā kāzās. Tas viss tiek darīts nevis skaista mērķa dēļ, bet demonstrējot savu bagātību, jo tāds cilvēk domā, ka visi apbrīnos viņu. Tur, kur vajag tērēt daudz līdzekļus, viņš atļausies maz, - un otrādi.
Sīkmanīgajam vienmēr pietrūks cēlsirdības. Arī tad, kad viņš tērē daudz, viņš sagandē skaisto, jo viņš dara to, negribēdams un sūrodamies, nemitīgi uzmanot, lai izdotu pēc iespējas mazāk, un tādam cilvēkam šķiet, ka viņš dara vairāk nekā vajadzētu. Abas minētās galējības ir netikumi, taču tie nerada naidu, jo nenodara ļaunu tuvākajiem un pārāk nekropļo raksturu.” (Aristotelis 1985, 85.-87.lpp)
Cēlsirdība ir tā pati devība, tikai lielākā mēra. Cēlsirdīgs cilvēks dod vairāk nekā devīgs. Šis cilvēks nedomā par izdevumu apmēru, bet gan to, kā iegūt cieņu citu acīs un pie reizes izdarīt ko skaistu. Cēlsirdīgs cilvēks atšķiras no pārmērīga tērētāja, jo netērē vairāk kā vajag, bet tērē tik, cik vajag. Cēlsirdīgs cilvēks netiecas demonstrēt savu bagātību, par savu saucienu viņš uzskata – palīdzēt un dot tam, kuram nav.

Secinājumi
Katram cilvēkam ir sava laimes formula un katram tā ir vienīgā un pareizā. To pierāda teiciens - „katrs pats savas laimes kalējs”, jo tikai Tu pats zini vislabāk kas tevi dara laimīgu. Lai gan dažkārt liekas, ka laimi nevar sajust tad, kad tā ir, bet tikai tad, kad tā mums tiek atņemta vai nav. Manuprāt, laime ir tad, kad Tu esi atradis savu vietu dzīvē un dzīvo to sev, un cilvēkiem ko mīli. Laimīgs cilvēks ir tas, kurš dara to, kas dara viņu laimīgu.
Mācoties jaunus tikumus un netikumus, cilvēks iepazīst pats sevi un uzzina par sevi ko jaunu. Katra cilvēka tikumi atšķiras, un šie tikumi ir gluži kā sastāvdaļas, kurām sajaucoties, beigās rodas neatkārtojama personība. Tikumi un netikumi pasaulē ir tik ļoti daudz un dažādi, ka tos visus pat nav iespējams izprast. Mēs paši neapzināti dzīvē izvēlamies savus tikumus vai netikumus, kurus laika gaitā vai nu piekopjam, vai cenšamies no tiem atradināties, mainot savu personību, un pielāgojoties apkārtējai sabiedrībai.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,66 €
Materiālu komplekts Nr. 1241303
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Laimes un tikuma jēdzieni Aristoteļa filozofijā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/671659

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties