Meklējot materiālus par lādēm, nācās konstatēt, ka ir ļoti grūti kaut ko atrast. Rakstot referātu, pamatā izmantoju man pieejamo Latvju Rakstu atkārtoto izdevumu 3 sējumus un Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējumu. Latviešu valodas vārdnīcā lāde ( no lejasvācu lade) tiek definēta kā četrstūraina kaste ar vāku dažādu mantu glabāšanai. Lādes parasti bija aizslēdzamas. Tās var būt no koka, no dzelzs, no koka ar apkalumiem vai cita materiāla. Latviešu valodā un folklorā tomēr biežāk tiek lietots vārds pūrlāde.
Vārdam Pūrs latviešu valodā ir vairākas nozīmes:
1. Tilpuma mērs –apm. 70–100 litri vai šāda tilpuma koka mēra trauks;
2. Manta, kas pieder līgavai, dodoties laulībā;
3. Kaste veļas, drēbju glabāšanai, pūrlāde;
4. Krājums (piem., tautasdziesmu pūrs, zināšanu pūrs)
Tātad varam uzskatīt, ka vārdu salikums “pūra lāde” latviešu valodā vēsturiski apzīmē kasti, kurā tika glabāta pūra manta. Lādes savulaik tika izmantotas dažādiem mērķiem, mazākas lādītes lietoja skolas bērni, kur uzglabāt savas lietas, sevišķi stipri apkaltas bija naudas lādes. Tiek lietots arī vārdu salikums pagasta naudas lāde, ar to saprotot pagasta rīcībā esošo naudu. Latviešu tautas pasakās arī bieži tiek pieminēta naudas lāde, bet konkrētu lādes aprakstu man neizdevās atrast. Konversācijas vārdnīcā šķirklī lādes pieminēts, ka lietoja arī sveču lādes jeb lādītes, kas parasti bijušas viengabalaini izdobtas kastītes ar grozāmu vāku tauku sveču glabāšanai un līdzņemšanai ceļojumā. Ērtību labad lādes galā mēdza būt ar skārdu oderēts iedobums, kur uzstādīt sveci.
…
