Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,63 (14%)
Cena ar atlaidi*:
3,86
Pirkt
Identifikators:437992
Vērtējums:
Publicēts: 25.08.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 19 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Labu tikumu jēdziens    4
1.1.  Labu tikumu regulējums Civillikuma 1415.pantā    4
1.2.  Labi tikumi kā ģenerālklauzula    5
1.3.  Labi tikumi Vācijas tiesību sistēmā    7
2.  Labu tikumu pārkāpumu tipiskie gadījumi    8
2.1.  Līgumpartnera saimniecisko vai personisko rīcības brīvību ierobežojoši līgumi    9
2.2.  Parādnieku pārmērīgi apgrūtinoši līgumi    10
2.3.  Trešajām personām kaitējoši darījumi    12
2.4.  Ģimenes un laulības ētiskajiem principiem pretēji darījumi    13
3.  Labu tikumu pārkāpumu tiesiskās sekas    14
  Izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksts    19
Darba fragmentsAizvērt

Kopsavilkums
Pētījuma rezultātā autore iztirzāja vairākas atziņas un formulēja secinājumus par labu tikumu jēdziena izpratni un nozīmi civiltiesībās.
1. Jēdziens labi tikumi ir noteikts Latvijas Republikas Civillikuma 1415. pantā, kurā noteiks, ka spēkā neesošs ir tāds darījums, kura priekšmets ir pretējs labiem tikumiem. Likumdevēja noteiktais formulējums ar augstu nenoteiktības pakāpi – labi tikumi – ir ģenerālklauzula, kas tiesību piemērotājam jāpiepilda ar konkrētu saturu.
2. Labi tikumi kā ģenerālklauzula sevī ietver sabiedrībā vispārpieņemtās morāles normas. Jāņem vērā, ka par vadlīniju labu tikumu ģenerālklauzulas konkretizēšanai jāņem vidusmēra cilvēka sociālā morāle, proti, nedrīkst absolutizēt ne pārlieku stingras, ne arī pārlieku brīvdomīgas kādas sabiedrības grupas uzvedības mērauklas.
3. Svarīgi, saistībā ar Civillikuma 1415. pantu ir analizēt darījuma mērķi, nevis objektu, jo šī panta izpratnē mērķis ir asociēts ar darījuma dalībnieku iekšēju gribu un nodomu, ko arī jāvērtē, lai noteiktu, vai darījums ir pretējs labiem tikumiem.
4. Labu tikumu jēdzienam ir sociāls un tiesisks saturs. Ar labiem tikumiem saprotamas gan vispārpieņemtās morālās normas, gan tiesiski ētiskie principi (it īpaši Latvijas Republikas Satversmē noteiktie). Piemēram, par pretējām labiem tikumiem atzīstamas tādas vienošanās, saskaņā ar kurām pārlieku tiek ierobežota līdzēja personiskā vai saimnieciskā rīcības brīvība, kuras pārāk apgrūtina parādnieku. Labiem tikumiem pretēji ir tādi darījumi, kuri klaji pārkāpj ģimenes un laulības ētiskos principus, vai nodara kaitējumu trešajām personām.
5. Uz labu tikumu pārkāpumu darījumā var atsaukties gan līdzēji, gan trešās personas, kurām ir pamatota interese šāda darījuma apstrīdēšanā.
6. Labu tikumu pārkāpuma sekas ir darījuma atzīšana par absolūti spēkā neesošu. Šāds darījums pēc vispārējā principa ir atzīstams par spēkā neesošu jau no tā noslēgšanas brīža, turklāt darījuma piespiedu izpilde tiesas ceļā nevar notikt.
7. Tiesības atprasīt darījuma izpildīju atkrīt, ja pretēji labiem tikumiem ir rīkojušies abi līdzēji, vai pats izpildījuma devējs, t.i., ja izpildījums pats par sevi bijis netikumīgs.
8. Par kļūdainiem tiesu nolēmumiem ir atzīstami tādi, kuri, vērtējot darījuma neatbilstību labiem tikumiem, analizē tikai darījuma objektu kā tādu, nepievēršot uzmanību darījuma mērķim un nodomam, un to atbilstībai labiem tikumiem.
9. Tāpat arī kļūdaini tiesas piemēro Civillikuma 1. pantu vienoti ar 1415. pantu. Atšķirība starp labas ticības principu un labiem tikumiem ir tāda, ka laba ticība attiecas uz tiesību izlietošanu, savukārt labi tikumi – uz darījuma atbilstību vispārpieņemtajām morāles normām.
10. Vācijas Civilkodekss līdzinās Latvijas Republikas Civillikumam, arī tajā ir regulēti labiem tikumiem pretēji darījumi. BGB 138. paragrāfs regulē situācijas, kad darījums ir slēgts pretēji labiem tikumiem, kā arī savtīgi izmantojot otra līdzēja nevienlīdzīgo stāvokli, kā arī augļojot. Panta pirmā daļa paredz, ka nav spēkā darījums, kas pārkāpj labus tikumus.
11. Lai arī labu tikumu institūts ir regulēts vairumā Rietumeiropas valstu tiesībās, jāsecina, ka vēl joprojām attiecībā uz šo tiesību institūtu nepastāv vienota juridiskā doktrīnu un tiesu prakse. Tam par iemeslu varētu nosaukt tiesu prakses atšķirīgumu gan vietā, gan laikā, pamatojoties uz to, ka sabiedrībā valdošā morāle ir mainīga un fleksibla.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,12 €
Materiālu komplekts Nr. 1307490
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Labu tikumu jēdziena izpratne un nozīme civiltiesībās”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/437992

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties