Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:931654
 
Vērtējums:
Publicēts: 02.03.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 21 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Baroka māksla Latvijā    4
2.  Apriķu luterāņu baznīca    5
3.  Ēdoles luterāņu baznīca    6
4.  Liepājas Sv. Trīsvienības baznīca    7
5.  Liepājas Sv. Annas evanģeliski luteriskā baznīca    9
6.  Landzes luterāņu baznīca    10
7.  Piltenes luterāņu baznīca    11
8.  Ugāles luterāņu baznīca    12
9.  Zlēku luterāņu baznīca    12
10.  Valdermālpils ( Sasmakas) luterāņu baznīca    14
11.  Lestenes evaņģēliski luteriskā baznīca    15
12.  Lēnu katoļu baznīca    16
13.  Usmas baznīca    17
14.  Dundagas luterāņu baznīca    19
15.  Skaistkalnes katoļu baznīca    21
  Secinājumi    23
  Izmantotās literatūras saraksts    24
Darba fragmentsAizvērt

Pēc Livonijas kara ( 1558 – 1583 ) liela daļa Livonijas nonāca Polijas varā. Pēc Polijas – Zviedrijas kara ( 1600 – 1629 ) par galveno noteicēju Baltijā kļuva Zviedrija. 17.gs.2.pusē Latvijas teritorija bija sadalīta trijos politiski un ekonomiski atsevišķos apgabalos. Rīga un Vidzeme kļuva par Zviedrijas aizjūras koloniju, Latgale bija Polijas nomales province, bet Kurzeme un Zemgale saglabāja autonomas hercogistes statusu. Stāvoklis stipri mainījās pēc Lielā Ziemeļu kara ( 1700 – 1721 ).Jau 1710.gadā Krievija ieņēma Rīgu un pievienoja sev Vidzemi un visu Igauniju. Ilgstošie kari noveda Poliju pie pilnīga ekonomiska sabrukuma. Krievija to izmantoja un ar sabiedrotajiem Austriju un Prūsiju sadalīja Poliju. Pēc Polijas pirmās sadalīšanas ( 1772 ) Krievija pievienoja sev Latgali, bet pēc trešās sadalīšanas ( 1795 ) – arī Kurzemes hercogisti.[13.]
Visu vēsturisko notikumu rezultātā Latvijas arhitektūru un mākslu noteica ne tik daudz vietējie apstākļi, kā iekarotāju valstu kultūras un celtniecības iespaids. Liela ietekme bija arī no Holandes un Ziemeļvācijas, ar kurām Rīgai bija cieši tirdzniecības sakari.
Valdošais stils 17. – 18.gs. visā Baltijā bija baroks, bet 18.gs. pēdējos gadu desmitos arī klasicisms.
Gandrīz visas Kurzemes baznīcas ir nelielas, kubiskais zvanu tornis parasti piekļaujas vidusjomam un noslēdzas ar asu smaili. Ēkas ārējās sienas parasti ir pilnīgi gludas, bez nišām un dekoratīviem portāliem. Viss barokam raksturīgais greznums koncentrējas interjerā. Viena no raksturīgākajām Kurzemes baroka kulta ēkām ir Apriķu baznīca, kura celta ap 17.gs.vidu. Ārēji ēka ir ļoti vienkārša, kas ļoti kontrastē ar iekštelpas greznību. Baznīcas griestus klāj gleznojums. Lībekas kokgriezēja J. Kreicfelda darinātais kungu sols un luktas kopā ar 18.gs.40.gados radīto altāri un kanceli veido veselu dekoratīvās koktēlniecības ansambli, kas bagātīgi greznots ar akanta lapu vijumiem.[8.]
Ar arhitektonisko risinājumu starp Kurzemes baznīcām izceļas Liepājas Sv. Trīssavienības baznīca ( 1742 – 1758), kura celta pēc Kēnigsbergas arhitekta J. Dorna projekta. Tā ir garumā stipri izstiepta trīsjomu celtne, kuru vidū šķērso transepts. Ārējās sienas ir gludas, tās šķeļ pilastri, starp kuriem novietoti augstu paceltie logi. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties