Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,49
Ietaupījums:
0,97 (15%)
Cena ar atlaidi*:
5,52
Pirkt
Identifikators:762618
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.03.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2003.g. - 2008.g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  DABAS UN CILVĒKU RADĪTIE RESURSI    4
  Dabas resursi    4
1.1.  Novietojums, reljefs, klimats    4
1.2.  Zemes dzīļu un zemes virsmas resursi    4
1.3.  Ainava    5
1.4.  Ūdens resursi    5
1.5.  Fauna un flora    5
1.6.  Gaiss    6
  Cilvēku resursi    6
  SVID    7
2.  EKONOMIKAS DIAGNOSTIKA    10
2.1.  Makroekonomikas rādītāji    10
2.1.1.  IKP rādītājs    10
2.1.2.  Nodarbinātība    12
2.1.3.  Ekonomiski aktīvie uzņēmumi    12
2.2.  Rūpniecība    15
2.3.  Lauksaimniecība    15
2.4.  Zvejniecība    16
2.5.  Banku pakalpojumi    17
2.6.  Transports/Tirdzniecība    18
2.8.  Ēdināšanas uzņēmumi Kurzemē    22
  EKONOMIKAS SVID    24
3.  CILVĒKA DZĪVE REĢIONĀ    27
3.1.  Demogrāfiskā situācija    27
3.2.  Izglītība, kultūra    30
3.3.  Politiskā aktivitāte    32
3.4.  Sociālā drošība    33
3.5.  Sabiedriskā kārtība    33
3.6.  Dzīvokļu saimniecība    34
3.7.  Veselības aprūpe    34
  SVID sociālajai dzīvei    36
4.  REĢIONA EKOLOĢISKĀ DIAGNOSTIKA    37
  SVID analīze    39
Darba fragmentsAizvērt

4. REĢIONA EKOLOĢISKĀ DIAGNOSTIKA
Reģiona klimatu nosaka tā ģeogrāfiskais novietojums Baltijas jūras austrumu krastā mērenās joslas platuma grādos un relatīvi līdzenā zemes virsma. Valdošās ir mēreno platuma grādu jūras gaisa masas (pārsvarā - no Atlantijas okeāna, retāk - kontinentālās). Līdz ar to teritorijā ir labi izteiktas jūras klimata pazīmes.
Kurzemes reģionā vasarā gaisa temperatūra ir nedaudz zemāka, bet ziemā augstāka nekā caurmērā vidējā Latvijas platuma grādos. Aukstākais mēnesis piekrastes rajonos ir februāris, bet pārējā valsts teritorijā - janvāris, vissiltākais ir jūlijs. Valdošās mitrās jūras gaisa masas nodrošina lielu nokrišņu daudzumu. Vidēji gadā Latvijā izkrīt 600–700 mm nokrišņu, bet Kurzemes reģionā nokrišņu ir vairāk. Rietumkursas augstienē ir lielākais nokrišņu daudzums valstī (750–800 mm gadā).
Kurzemē ir 2 dabas rezervāti, kas valsts aizsardzībā atrodas kopš pagājušā gadsimta pirmās puses- Moricsalas rezervāts, kas dibināts 1912. gadā, un Grīņu dabas rezervāts, dibināts 1936. gadā, liels skaits dabas liegumu, teritoriāli lielākie: Ances purvi un meži, Stiklu purvi, Ovīši, Ziemupe ( visi atrodas Piejūras zemienē), ka arī Sātiņi un Zvārde ( Saldus rajonā).
Kurzemes ziemeļos atrodas Slīteres nacionālais parks ar senām, no 1921. gadā dibinātā Slīteres rezervāta pārmantotām dabas aizsardzības tradīcijām.
Vides kvalitāti reģionā ietekmē dažādi cilvēka saimnieciskās darbības veidi – lauksaimniecības produkcijas ražošana, derīgo izrakteņu ieguve, sadzīves notekūdeņu novadīšana vidē, katlu māju izmeši, dzelzceļu un autotransporta radītais piesārņojums, tranzīta uzņēmumu radītais piesārņojums, pārrobežu ūdens un gaisa piesārņojums, mežsaimniecība (meža izciršana), būvniecība, esošās atkritumu izgāztuves, rekreācija un tūrisms u.c..
Bioloģisko daudzveidību Kurzemes reģionā nosaka ne vien ģeogrāfiskais novietojums un cilvēku saimnieciskā darbība, dažādie reljefa un hidroloģiskie apstākļi, bet arī tas, ka reģionā ir daudz teritoriju, kas no jūras un līča krasta atrodas tuvāk par 50 km.
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslā izveidojusies savdabīga augu un dzīvnieku valsts, kas Latvijas biotopu raksturojumā atsevišķi tiek izdalīta kā jūras piekrastes joslas teritorija. Aptuveni 90 % no krasta veido dabiski biotopi, pārējā daļa ir apbūvēta (ostas, dzīvojamās mājas) vai citādi pārveidota. Taču, neraugoties uz to, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastei raksturīga liela sugu un dabisko biotopu daudzveidība. Kurzemes reģiona jūras piekrastē sastopamas gan smilšainās, gan akmeņainās, gan oļainās un granšainās pludmales. Pārsvarā sastopamas smilšainas pludmales, kurās vērojama vislielākā sugu un biotopu daudzveidība.
Pelēkās kāpas Latvijā ir rets, īpaši aizsargājams biotops un izplatītas nevienmērīgi, galvenokārt, Baltijas jūras piekrastē, plašākās pelēkās kāpas konstatētas Užavā (platums ap 50 metri) un Pāvilostas ziemeļdaļā (platums ap 100 metri).
Jūras krasta biotopi ir nozīmīgas dzīvotnes, barošanās un migrāciju vietas daudzām dzīvnieku sugām. Piekrastes zonā konstatēta vismaz puse no Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautajām putnu sugām, piem., Sāmsalas dižpīle, jūrasžagata, dzeltenais tārtiņš, Šinca šņibītis u.c. Jūras krastā, it īpaši vietās, kur daudz saplūdu, novērojama samērā liela kukaiņu daudzveidība. Sastopamas arī vairākas Latvijā retas sugas, piemēram, kuprainā celmmuša, dzeltenā celmmuša, jūrmalas smilšvabole
Viena no nozīmīgākajām reģiona ekosistēmām ir meži, kas aizņem vairāk kā pusi reģiona teritorijas. Meži ir ļoti nozīmīgi Latvijas reto un aizsargājamo augu sugu saglabāšanā, tajos sastopamas 111 īpaši aizsargājamas sugas (51% no visām aizsargājamām sugām) un 143 Latvijas Sarkanās grāmatas sugas. Negatīvu ietekmi uz meža bioloģisko daudzveidību atstāj lauku vides ainavas izzušana, kā arī šobrīd reģionā vērojamā mežu intensīvā izmantošana, īpaši privātajos mežos.
Būtiska loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā ir lauksaimniecības zemēm. To nosaka un zināmā mērā sekmē gan dabas apstākļi - paugurains reljefs, daudzveidīgi mitrāji, ezeri un upes, gan arī zemā lauksaimniecības intensitāte ievērojamās platībās pēdējos 50 gados.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,52 €
Materiālu komplekts Nr. 1240139
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kurzemes plānošanas reģions”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/762618

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties