4. KOPSAVILKUMS UN SECINĀJUMI
Kurzemes hercogistes pastāvēšanas gadi ir viens no ievērojamākiem un interesantākiem Latvijas vēstures posmiem. levērojamāks tai ziņā, ka Kurzeme un Zemgale — šie divi latviešu apdzīvotie apgabali faktiski bija brīva un patstāvīga valsts. Tas neapšaubāmi ļoti raksturīgs notikums, ka jau 16. gadsimteņa vidū daļa latviešu apdzīvotās territorijas apvienojās savā valstī, un šī latviešu valsts pastāvēja gandrīz divi un pus simts gadus. Nav jāaizmirst, ka šās hercogistes iedzīvotāji bija latvieši, un tā bija vienīgi latvju nacionāla territorija, kas sastādīja šo hercogisti. Kurzemes hercogistes vēsture nav viengabalaina un tās atkarība no citām valstīm bija maza. Bija vairāki atsevišķi posmi, no kuriem daži pelna sevišķu ievērību. Viens šāds ievērības cienīgs posms ir hercoga Jēkaba valdīšanas laiks, no 1642. līdz 1682. gadam. Šajā valdīšanas laikā, neskatoties uz visām hercogistes iekšējās iekārtas nepilnībām — zemnieku ļoti apspiesto stāvokli (zemnieku stāvoklis šai zemē bija pilnīgi beztiesīgs), muižnieku lielo patvaļību un pretestību hercoga varas nostiprināšanai, tāpat maz izveidoto pilsoņu kārtu, — neskatoties uz visām šīm nepilnībām un trūkumiem, hercoga Jēkaba ģeniālās valdīšanas laikā kā iekšējā, tā arī sevišķi starptautiska ziņā Kurzemes hercogiste ieguva plašu ievērību un cieņu. Kurzemes hercogiste bija vislielākā muižnieku patvaļas valstiņa starp pārējām Baltijas zemēm. Par Kurzemes hercogistes dibināšanas dienu jāuzskata 1561. gada 28. novembris, kad tika parakstīts akts par tās dibināšanu. Ordenis faktiski likvidējās gan tikai 1562. gada 5. martā. Kurzemes hercogiste pastāvēja nepilnus 234 gadus līdz 1795. gada 7. martam. Septiņu paaudžu laikā Kurzemes un Zemgales latvieši bija atdalīti no Vidzemes un Latgales un atradās īpatnējos apstākļos. Kurzemē attīstījās citāda politiska iekārta, izveidojās citādas dažu tiesību normas. Kurzeme bija pakļauta leišu un poļu kultūras ietekmei, kas ar laiku pieņēmās. Politiskā dzīvē šī ietekme bija liela. Cik liela un, kāda tā bija latviešu dzīvē, nav izpētīts. Nav arī izpētīts, kā atsaucās ilgā atšķirtība no pārējās Latvijas uz Kurzemes latviešu dzīves iekārtu, materiālo un garīgo kultūru. Muižnieki gribēja būt Kurzemē valdnieki, noteicēji pār hercogu un sevišķi pār domēņu muižām. Kurzemes hercogistes likumos verga un zemnieka vārdi bija kļuvuši par sinonīmiem. Dzimtbūtniekiem dzīve nebūt nebija labāka kā parastajiem vergiem. …
