-
Kursa darbs loģistikā
TOP 100
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 4 | |
1. | VARIANTA NOSACĪJUMU IZVEIDE | 5 |
1.1. | Kravas nosaukums | 5 |
Puspiekabes tips un raksturojumi | 6 | |
2. | KRAVAS VIETAS FORMĒŠANA | 7 |
2.1. | Kravas formēšana | 7 |
3. | PALEŠU SKAITS PUSPIEKABĒ | 9 |
3.1. | Palešu skaita noteikšana puspiekabē | 9 |
3.2 | Palešu skaits puspiekabē, ievērojot puspiekabes iekšējos izmērus | 10 |
3.3. | Pieļaujamā kravas masa | 11 |
3.4. | Galīgā palešu skaita noteikšana puspiekabē | 11 |
3.5. | Kravas un puspiekabes parametri | 12 |
3.6. | Galīgais uzkraušanas variants | 13 |
4. | UZKRAUŠANA IEPAKOJUMOS | 14 |
4.1. | Paku skaits puspiekabē, ievērojot puspiekabes celstpēju | 14 |
4.2. | Paku skaits puspiekabē pēc tās iekšējiem izmēriem | 14 |
4.3. | Paku skaits puspiekabē, ievērojot masas ierobežojumu TL sastāvā | 15 |
4.4. | Galīgais paku skaits puspiekabē | 16 |
4.5. | Kravas masa, tilpums, laukums un noslodzes koeficienti galīgajā paku uzkraušanas variantā | 16 |
5. | KRAVAS MARĶĒŠANA | 18 |
5.1. | Iepakojuma marķējums, ja uzkraušana ir pakās | 18 |
5.2. | Paletes marķējums | 19 |
6. | SLODŽU APRĒĶINS PIRMS KRAVAS NOBĪDES | 19 |
6.1. | Puspiekabes asu un piekabināmās ierīces slodžu aprēķins | 19 |
6.2. | Attālums no puspiekabes sākuma līdz kravas smaguma centram | 20 |
6.1. | tabulā tiek izskaitļots attālums no puspiekabes sākumam, līdz kravas smaguma centram | 20 |
6.3. | Attālums no sakabes līdz puspiekabes smaguma centram | 21 |
6.4. | Attālums no sakabes centra līdz kravas smaguma centram | 22 |
6.5. | Puspiekabes atbalsta reakcijas spēku risinājums | 22 |
6.6. | Vilcēja asu slodžu shematiskais attēlojums | 23 |
6.7. | Attālums no priekšējās ass centra lidz aizmugurējās ritošās daļas centram | 24 |
6.8. | Attālums no vilcēja priekšējās ass līdz seglierīces centram | 24 |
6.9. | Attālums starp priekšējo asi un vilcēja smaguma centru | 24 |
6.10. | Vilcēja atbalsta reakcijas spēku risinājums | 25 |
6.11. | Rezultāta analīze | 26 |
6.12. | Slodžu atbilstība | 27 |
7. | SLODŽU APRĒĶINS PĒC KRAVAS NOBĪDES | 27 |
7.1. | Slodžu koriģēšanas shematiskais attēlojums | 27 |
7.2. | Kravas pieļaujamās nobīdes aprēķins pēc puspiekabes iekšējiem izmēriem | 28 |
7.3. | Kravas pieļaujamā nobīde, ievērojot maksimālo noslodzi uz puspiekabes ritošo daļu | 29 |
7.4. | Galīgās kravas nobīdes noteikšana | 30 |
7.5. | Attālums no sakabes līdz kravas smaguma centram pēc kravas nobīdes (jaunā attāluma aprēķins) | 30 |
7.6. | Atbalsta reakcijas spēku noteikšana pēc kravas nobīdes | 31 |
7.7. | Vilcēja slodžu aprēķins pēc kravas nobīdes | 32 |
7.8. | Rezultātu analīze | 33 |
7.9. | Koriģēto slodžu atbilstība | 33 |
NOBEIGUMS | 35 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN CITI INFORMĀCIJAS AVOTI | 37 |
NOBEIGUMS
Lai apkopotu kursa darbā veiktos aprēķinus, tika izveidota secinājumu tabula, kas ir attēlota 8.1 tabulā. Dotā tabula atspoguļo vissvarīgākos rezultātus, kas tika uzzināti veicot dažādus aprēķinus šajā kursa darbā.
Pēc dotajiem datiem var secināt, ka visizdevīgāk uzkraut doto kravu pakās, nevis paletēs, jo, ja balstīties uz to, ka galvenais uzdevums šajā darbā ir uzkraut pēc iespējas vairāk transportējamās kravas, attiecīgi tas tiks panākts, izmantojot uzkraušanu pakas – 1047 kastes. Ja tiktu izmantota iekraušana paletēs, tad iekraut varētu tikai 544 kastes, kas ir gandrīz 2 reizes mazāk.
Analizējot kravas masu, kas tika aprēķināta šī kursa darba variantā var secināt, ka uzkraušana pakās būs smagāka par uzkraušanu paletēs. Ja pakās, tad 26175 kilogrami, bet ja paletēs, tad tikai 14484 kilogrami.
Salīdzinot noslodzes koeficientus ir redzams, ka būtiska atšķirība pastāv tikai starp laukuma izmantošanas koeficientiem, tas ir 85.26%, ja uzkraušana notiek pakās un 47.18%, ja uzkraušana notiks paletēs. Savukārt pārējo koeficientu atšķirība ir diezgan minimāla.
Izvēloties veidu, kad krava tiks uzkrauta paletēs, to kopskaits būs 34 paletes, kas savukārt aizņems 32.64 m2 no piekabes kopējā laukuma. Kraujot pakās aizņemtais laukums nebūs ievērojami lielāks - 31,68 m2.
Ņemot vērā iegūtos rezultātus var secināt to, ka kravu būtu izdevīgāk uzkraut pakās tāpēc, ka šādā veidā varēs nogādāt daudz vairāk kastu uz galamērķi. Tomēr jāņem vērā tas, ka iekraušana un izkraušana ir krietni lēnāka transportējot kravu pakās, kas varētu aizņemt vairāk laika, nekā ja krava tiktu iekrauta paletēs, kas atvieglo šo procesu.
…
IEVADS Daudzi uzņēmumi attīstās, uzlabojot piegādes ātrumu, kvalitāti un izmaksas. Lai vajadzīgā krava nonāktu pie patērētāja vesela, loģistikas speciālistiem ir jādomā, kā pareizi un efektīvi novietot kravu puspiekabē, ievērojot smaguma centrus, noslodzi uz puspiekabes asīm, kā arī daudzus citus rādītājus, kas novērsīs problēmas un zaudējumus. Veicot aprēķinus un testējot kravas uzvedību ceļā, uzņēmums spēj panākt visefektīvāko veidu, kā uzkraut puspiekabi. Kursa darba mērķis: Ievērojot dotos nosacījumus, veikt nepieciešamos aprēķinus, lai iegūtu konkrētu risinājumu, kas parādīs precīzu uzkraušanas veidu paletēs tā, lai krava nepārslogotu puspiekabes asis. Kursa darba uzdevumi: • Izveidot sava varianta nosacījumus; • Formēt un izveidot kravas vietu; • Noteikt palešu skaitu puspiekabē; • Novērtēt uzkraušanas variantus iepakojumos (tikai iepakojumos) • Veikt kravas marķēšanu; • Aprēķināt slodzes pirms kravas nobīdes; • Aprēķināt slodzes pēc kravas nobīdes. Turpmāk šos datus varēs izmantot uzņēmumi, kas nodarbojas ar kravu iekraušanu puspiekabēs, kā arī tās pārvadājumiem.
- Kursa darbs loģistikā
- Loģistika
- Transporta loģistika
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Transporta loģistika
Referāts augstskolai17
-
Loģistika un transporta sistēmas
Referāts augstskolai14
-
Kursa darbs kravas pārvadāšanas tehnoloģijā
Referāts augstskolai8
-
Kursa darbs būvražošanas prognozēšanā un plānošanā
Referāts augstskolai25
-
Loģistikas funkcionālās sfēras un to vadīšana. Iepirkšanas loģistika. Ražošanas loģistika
Referāts augstskolai6