Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,28 (14%)
Cena ar atlaidi*:
1,71
Pirkt
Identifikators:746993
Vērtējums:
Publicēts: 09.12.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
  KAS IR KULTŪRA    4
  KULTŪRA, KĀ PRECE    5
  MUZEJI LATVIJĀ    6
  MUZEJU IZMANTOŠANA UZŅĒMĒJDARBĪBĀ    7
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    9
Darba fragmentsAizvērt

Autore uzskata, ka muzeji, kas parāda valsts vēsturi un identitāti būtu tomēr jāpadara cilvēkiem pieejamāki un apmeklējums jāpiedāvā bezmaksas, savukārt pārējos muzejus valstij būtu jānodod privāto tiesību sektoram. Valstij pašai nevajadzētu nodarboties ar šāda veida uzņēmējdarbību, bet gan šos pienākumus deleģēt. Deleģētājs ir valsts pārvaldes iestāde, kura deleģē valsts pārvaldes komepetenci (tāds jauns kompetences formulējums) pilnvarotajai institūcijai. Savukārt pilnvarota institūcija ir privāto tiesību subjekta institūcija vai fiziska persona, kurai deleģēta valsts pārvaldes kompetence.
Valstij saistībā uz muzeju uzturēšanu ir jāveic virkne dažādu funkciju, kas noslogo pašu sistēmu. Šīs funkcijas valsts varētu nodot privātpersonai vai citai publiskai personai. Pārvaldes uzdevuma deleģēšanas kārtību, veidus un ierobežojumus nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums. Arī valsts pārvaldes iekārtas likums stingri definē gadījumus, kad valsts pārvaldes iestādes drīkst darboties privāto tiesību jomā.
Muzeji, kuru apkalpošana tiktu nodota privātajam sektoram varētu ātrāk attīstīties un palielināt apmeklējumu skaitu vairāk iesaistoties komercializētos pasākumos, rīkot dažādas izklaides programmas, tirgoties un apmeklētājus piesaistīt ar mediju starpniecību. Tādejādi muzeji iedalītos divās grupās:
1. Valsts – bez maksas;
2. Privātie jeb valsts, kuru apsaimniekošana un uzturēšana deleģēta privātajam sektoram – ar ieejas maksu un izklaidējošām programmām.
Abi šie muzeju veidi kalpotu kā nacionāli simbols un sniegtu priekšstatu par valsts kultūras īpatnībām gan vietējiem iedzīvotājiem, gan arī tūristiem. Netiktu ierobežota cilvēku griba iegūt pamatzināšanas par Latvijas kultūru, savukārt izklaides mīļiem būtu pieejami dažādi tūrisma objekti/muzeji par samaksa ar izklaidējošām programmām.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kultūras resursu izmantošana uzņēmējdarbībā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/746993

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties