Kultūra, izglītība, zinātne,filosofija, reliģija, literatūra antīkajā pasaulē

Otrajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras augstas kultūras civilizācijas attīstijās arī Eiropā – sakās hellēņu jeb grieķu vēsture. Pirmo augstas kultūras sabiedrību vēlākajā grieķu zeme – Krētā –radīja sākotnējie Krētas iedzīvotāji, kas nebija grieķi, bet piederēja pie Vidusjūras pirmsindoeiropiešu iedzīvotājiem. Krētieši 2. gt. sakumā p.m.ē. izveidoja tā saukto Mīnoja (pastāv viedoklis, ka Kreta valdījusi Mīnoju dinastija, kuras vārdā mūsdienu pētnieki nosaukuši krēteišu kultūru) kultūru, kuras uzplaukums attiecas uz 17. – 15. gs. vidu pirms mūsu ēras.
Ap 2000. – 1900. g. p.m.ē. indoeiropiešu pirmās pārceļošanas rezultātā no Ziemeļbalkāniem Grieķijā ienāca ahaju ciltis. Tās izveidoja Helladas kultūru, ko pēc nozīmīgākā ahaju varas centra – Mikēnām (Peloponēsas pussalā) sauc arī par Mikēnu kultūru (Mikēnas bija arī pirmais ahaju varas centrs, ko 19. gs. 70. gados arheoloģiskajos izrakumos atklāja Heinrihs Šlīmanis (1822 - 1890)). Tā pastāvēja apmēram no 1600. līdz 1200. g. p.m.ē., un savas varenības periodā ahaji 15. gs. otrajā pusē p.m.ē. pakļāva Krētu. Šo Grieķijas agrīno vēstures periodu mūsdienās sauc par Krētas –Mikēnu laikmetu.…