Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,45 (18%)
Cena ar atlaidi*:
2,04
Pirkt
Identifikators:148952
Vērtējums:
Publicēts: 08.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Ceturtais Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis ir dzimis 1877.gada 4.septembrī Jelgavas apriņķa Bērzes pagasta Udzes Pikšās, kur saimniekoja viņa tēvs Indriķis ar sievu Lizeti. Pirmo izglītību ieguva Bērmuižas pamatskolā, vēlāk Jelgavas Aleksandra skolā un Jelgavas reālskolā, no kuras izstājās 1896.gadā. Tajā pašā gadā dodas uz Austrumprūsiju mācīties piensaimiecības kursos Tapiavas Piensaimniecības skolā. 1897.gadā strādā par pienotavas vadītāju Rīgā, 1902.gadā kopā ar J.Bergu vada piensaimniecības kursus Bērmuižā.
No 1902.-1903.gadam studē Šveices Federālajā politehnikumā Cīrihē. No 1903.-1905.gadam studē lauksaimniecību Leipcigas Universitātes Lauksaimniecības institūtā, vienlaikus Latvijā vadot vairākas piensaimniecības kursu programmas. Kārlis Ulmanis bija iejaukts arī 1905.gada revolūcijā. Par musinošām runām un rakstiem latvisku skolu labā 1905.gada 21.decembrī Ulmanis kādu laiku nosēdēja Pleskavas cietumā. 1906.gadā atbrīvots no apcietinājuma. 1907.gadā sekoja trimdas gadi Vācijā un ASV, kur studē lauksaimniecību vairākās ASV koledžas tipa mācību iestādēs un smagā darbā kļuva par saimniecisku uzņēmumu vadītāju un Nebraskas universitātes lektoru.
1913.gada martā Krievija izsludina amnestiju 1905.gada revolucionāriem. Vasaras sākumā pēc atgriešanās Latvijā Ulmanis strādā par agronomu Baltijas Lauksaimnieku biedrībā Valmierā, par instruktoru Rīgas Lauksaimniecības centrālkomitejā, no 1914.-1916.gada par Baltijas lauksaimnieku biedrības žurnāla "Zeme" redaktoru. 1916.gadā tiek ievēlēts Baltijas latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas valdē. 1917.gada martā Ulmanis tiek ievēlēts Vidzemes pagaidu zemes padomē, aprīlī - par Vidzemes guberņas pagaidu komisāra vietnieku, piedalās tā laika lielākās politiskās partijas - Latviešu Zemnieku savienības - dibināšanā.
1918.gada 17.novembrī tiek ievēlēts par Latvijas Tautas Padomes Ministru prezidentu. 18.novembrī kļūst par pirmo Latvijas Ministru prezidentu. Šajā postenī līdz 1940.gadam viņš pabija pavisam 5 reizes. Četras reizes viņš bija arī Ārlietu ministrs vai tā vietas izpildītājs, vienu reizi Kara ministrs, vairākas reizes Apgādes un Zemkopības ministrs. Ulmanim bija izcils politiķa talants, tomēr viņš bija galvenokārt ieinteresēts iekšpolitikā, valsts iekšējās dzīves celšanā un tautas labklājības veicināšanā. Ārpolitikā viņu visvairāk interesēja tirdzniecības līgumi un Baltijas antantes izveidošana. Sūtņu ziņojumus viņš gan tomēr lasīja un dažreiz uz lappušu malām pierakstīja trāpīgus komentārus.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,05 €
Materiālu komplekts Nr. 1175298
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „K.Ulmaņa loma Latvijas vēsturē”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/148952

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties