Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,27 (11%)
Cena ar atlaidi*:
2,22
Pirkt
Identifikators:381102
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 31.03.2016.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  ASV reakcija uz 1959.gada notikumiem Kubā un Kubas raķešu krīzes norise    5
3.  Kubas raķešu krīzes likvidācija    8
4.  Nobeigums    10
5.  Izmantotās literatūras saraksts    11
Darba fragmentsAizvērt

NOBEIGUMS
Kubas krīze psiholoģiski stipri iespaidoja amerikāņu un krievu domāšanu. Radās sapratne, ka pasaule ir bijusi par mata tiesu no kodolkatastrofas un ka tas vairs nedrīkst atkārtoties. Krievijā tika atzīts, ka jebkurā nākamā karā briesmīgu postu piedzīvotu gan komunisti, gan nekomunisti visā pasaulē un ka mierīga līdzāspastāvēšana ir labāka alternatīva. Hruščovs paziņoja, ka Ļeņina uzskats par neizbēgamu karu imperiālistu un komunistu starpā un komunistu uzvaru ir novecojis, jo apstākļi ir mainījušies.
1963.gada jūnijā, pēc Karību krīzes, tika ierīkota tiešo sakaru līnija (hotline) starp Balto namu un Kremli. Tā nodrošināja tiešus radiotelefoniskus sakarus starp abām galvaspilsētām, un tos varētu izmantot kritiskos gadījumos, lai pasargātu pasauli no kodolkara sākšanās nejaušības vai pārpratuma rezultātā.
Kubas krīzei bija pretrunīga ietekme uz bruņošanās sacensību. Tika sperti pirmie reālie soļi kodobruņošanās ierobežošanai. Tomēr kā kodolieroču, tā arī parastā bruņojuma attīstība turpinājās vēl straujākos tempos. PSRS sāka intensīvi palielināt savu kodoarsenālu un modernizēt parasto bruņojumu, attīstīt jūras kara floti. Arī ASV izstrādāja jaunus bruņojuma veidus.
Pēc Karību krīzes abas superlielvalstis atteicās no atklātas militāras konfrontācijas, taču pastiprinājās netieša konfrontācija daudzos pasaules rajonos. Padomju militārie speciālisti piedalījās lokālos konfliktos Alžīrijas, Jemenas Arābu Republikas pusē, atbalstīja Mozambikas cīņu par neatkarību no Portugāles. Visasākā konfrontācija bija Vjetnamā un Tuvajos Austrumos.
Hruščovs izaicināja starptautisko sabiedrību. Viņš uzkurināja Tuvo Austrumu krīzi, izvirzīja virkni ultimātu par Berlīni, veicināja nacionālās atbrīvošanās karus un izvietoja raķetes Kubā. Taču, radot Rietumiem lielas neērtības, viņš neieguva neko paliekošu Padomju Savienībai, jo labāk prata uzsākt krīzes, nekā zināja, kā tās pabeigt. Padomju Savienība bija nesalīdzināmi vājāka par ASV, it īpaši kodolspēku ziņā. PSRS nebija spējīga uz militāru konfrontāciju un tad, kad šī konfrontācija kļuva nenovēršama, Hruščovam nācās atkāpties.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kubas raķešu krīze 1962.gada rudenī”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/381102

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties