Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,99
Ietaupījums:
0,60 (15%)
Cena ar atlaidi*:
3,39
Pirkt
Identifikators:196242
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.01.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Kriminālsods Latvijā    4
1.1.  Kriminālsoda īss vēsturiskais apskats    4
1.2.  Kriminālsodu saturs un būtība    6
2.  Kriminālsods Eiropā    8
2.1  Eiropas standarti kriminālsodu izpildes jomā    8
2.2.  Kriminālsods Eiropas valstu krimināllikumos    10
  Secinājumi un priekšlikumi    12
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    13
Darba fragmentsAizvērt

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Darba rezultātā autors nonācis pie secinājuma, ka:
1. Kriminālsods ir pats smagākais sods, kuru var piespriest personai. Tas ir paredzēts par smagiem nodarījumiem. Šiem nodarījumiem ir jābūt noziedzīgiem un bīstami jāapdraud sabiedrībai svarīgas intereses.
2. Kriminālsodam ir raksturīgs piespiedu raksturs, kas izpaužas personas tiesību un brīvību atņemšanā.
3. Sodu sistēma Latvijā 20.gadsimta sākumā bija veidota pēc Anglijas parauga.
4. Kriminālsodu politikas mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem, nodrošināt atbilstību starp valsts vārdā piemē¬rojamo represiju un valsts un indivīdu interesēm, sekmēt personu tiesisku uzvedību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu.
5. Latvijas kriminālsodu sistēma ir analoga citu Eiropas kontinentālo tiesību saimes valstu kriminālsodu sistēmām. Saskaņā ar likumu kriminālsodus iedala pamatsodos un papildsodos. Personai, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest tikai vienu pamatsodu. Ja tas ir piespriests kā pamatsods, to nevar piespriest papildus pie citiem sodiem. Savukārt, personu, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, nevar sodīt, nepiespriežot viņai pamatsodu. Bez pamatsoda personai, kas ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest vienu vai vairākus likumā norādītos papildsodus. Patstāvīgi tos piespriest nevar, bet tikai kopā ar pamatsodu.
6. Šobrīd visā pasaulē tiek piemērots plašs alternatīvo sodu klāsts. Brīvības atņemšanas aizvietošana ar citiem soda veidiem var būt trīs stadijās: pirmstiesas, iztiesāšanas un pēc daļējas soda izciešanas.
7. Eiropas Savienības dalībvalstīs probācijas dienestu pirmsākumi meklējami jau 19.gadsimtā, bet to funkcijas ievērojami paplašinājās šī gadsimta otrajā pusē, kad Ziemeļamerikā un Eiropā tika ieviesti jauni, ar brīvības atņemšanu nesaistīti sodi.
8. Latvijas, Kazahstānas, Baltkrievijas, Francijas, Vācijas, Šveices, Krievijas Federācijas, Kazahstānas Republikas, Dānijas un Spānijas kriminālaja likumdošana paredzē ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām pie attiecīgiem apstākļiem piemērot šo sodu nosacīti, atlikt tā izpildi vai nosacīti atbrīvot no soda. Atšķirība ir tikai apstāklī – uz cik ilgu laiku noteikta brīvības atņemšana.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kriminālsodu evolūcija Eiropas valstīs”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/196242

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties